Piens – Vai ir nepieciešam lietot uzturā pienu?

MilkŠis būs nedaudz propagandas raksts. Tajā aprakstīšu pēdējo gadu pētījumus par to, ka cilvēkiem nav vajadzīgs uzturā lietot pienu un tā produktus, kā arī nedaudz vairāk iepazīstināšu ar to, kas ir piena alerģija un nepanesamība un cik izplatītas tās ir.

Jāsāk ar paskaidrojumu, kas ir piena galvenā sastāvdaļa-tā ir laktoze, t.s., piena cukurs tā sastāv no diviem monosaharīdiem – no galaktozes un no glikozes. Monosaharīdi šajā disaharīdā savienoti ar relatīvi grūti pāršķeļamu beta-saiti.

Šo saiti spēj šķelt īpašs enzīms laktāze. Laktāzi sintezē un uz savas virsmas izstāda zarnu bārkstiņu epitēlijšūnas. Piena cukurs tiek sašķelts brīdī, kad piens (vai pienu saturoši produkti) nokļūst tiešā saskarē ar pie tievo zarnu šūnu membrānas piesaistīto laktozi.

Laktozes nepanesība

Laktozes nepanesība ir pārmantots tievo zarnu membrānas laktāzes daļējs vai (retāk) pilnīgs trūkums. Ja laktāzes trūkst, piena cukurs netiek sašķels un šis disaharīds (piena cukurs) neuzsūcas, tāpēc tā daudzums zarnās ievērojami palielinās.

Nesašķelto laktozi fermentē daudzas zarnu mikrofloras baktērijas. Šā procesa rezultātā no laktozes monosaharīdi neatbrīvojas, bet veidojas taukskābes, gāzveida savienojumi, starpprodukti, kas izraisa vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu izdali, caureju, pat vēdersāpes.

Laktāzi nelielā daudzumā izdala dažas zarnu mikrofloras baktērijas. Tomēr šo baktēriju ražotās laktāzes ir par maz lai kompensētu laktāzes trūkumu, kas radies zarnu epitēlijšūnu defekta dēļ.

Pārejošu laktāzes nepietiekamību ļoti bieži izraisa tievo zarnu dažādi bojājoši faktori: akūts gastroenterokolīts, celiakija, alkohols, baktēriju proliferācija tievajās zarnās, ilgstoša parenterāla barošana, badošanās, folskābes vai B12 vitamīna deficīts.

Šiem slimniekiem piena un piena produktu lietošana var ievērojami pastiprināt gremošanas traucējumus (arī tad, ja pirms šīs slimības piena panesība viņiem bija laba). To mēdz saukt par sekundāru laktāzes trūkumu un tā izzūd pēc minēto faktoru novēršanas, jo epitēlija šūnu spēja ražot laktāzi atjaunojas pilnā apjomā dažu nedēļu (pat dažu dienu) laikā.

Ģenētiski nosacītais (pastāvīgais) laktāzes trūkums neatjaunojas un laktāzes izdalīšanu palielināt nav iespējams. Tāpēc pārmantotas laktāzes nepietiekamības izraisītās sūdzības var novērst tikai tad, ja nelieto pienu vai piena saturošus produktus, vai, ja iztrūkstošo enzīmu (laktāzi) pievada no ārienes.

Citas slimības izraisīta pārejoša laktāzes nepietiekamība var uzslāņoties pastāvīgajai (ģenētiski determinētajai) laktāzes nepietiekamībai, un tad rodas tā sauktā jauktas ģenēzes laktāzes nepietiekamība. Pārejošas laktāzes mazspējas pacientiem pēc sekundārās mazspējas izraisītāju likvidēšanas piena panesamība uzlabojas, tomēr pilnā apjomā neatjaunojas.

Piena un piena produktu nepanesība visbiežāk sāk izpausties pēc 1-2 gadu vecuma, un tad kļūst sastopama arvien biežāk (kad bērnu sāk piebarot ar govs pienu, jo mātes pienā laktozes nav).

Laktāzes nepietiekamības izplatība ievērojami atšķiras dažādām etniskām grupām. Šo novirzi dāņiem atrod 4% gadījumu, somiem 17%, igauņiem 22-32%, lietuviešiem 39%, bet dažām Āzijas iedzīvotāju tautām pat 100% gadījumu. Precīzu datu par laktozes nepanesību Latvijā nav, bet var pieļaut, ka tā skar aptuveni 25% pieaugušo.

Laktozes nepanesības precīzai diagnozei šie fakti jāņem vērā un laktāzes trūkuma izraisītu gremošanas traucējumu iespēju var droši izslēgt tikai tad, ja sūdzības dažu dienu laikā izzūd pēc tabulā uzskaitīto produktu izslēgšanas. Tiesa tabulā minētie produkti jāizslēdz tikai tad, ja pārtraucot piena un piena produktu lietošanu gremošanas traucējumi nepāriet.

Jāņem vērā, ka citi ārstēšanas paņēmieni, kurus lieto gremošanas uzlabošanai (vitamīni, medikamenti, aizkuņģa dziedzera fermenti, loperamīds (medikaments)) laktāzes mazspējas simptomus nenovērš. Arī šo faktu jāizmanto laktozes nepanesības diferenciālajai diagnozei. Laktozes gremošanas traucējumu apstiprināšanai var izmantot laktozes tolerances testus – pārbauda glikozes koncentrācijas palielināšanos serumā pēc laktozes iedzeršanas.

Piena alerģija

Ir ļoti svarīgi atšķirt īsto piena alerģiju no piena olbaltumu nepanesības vai laktozes nepanesības. Atšķirībā no piena alerģijas, piena nepanesība neiesaista imūno sistēmu. Piena nepanesībai ir savādāki simptomi, un tā prasa savādāku terapiju nekā īstā piena alerģija.

Raksturīgākie piena olbaltuma vai laktozes nepanesības simptomi ir gremošanas sistēmas traucējumi, tādi kā vēdera uzpūšanās, gāzes vai caureja, kas parādās pēc piena, piena produktu vai pienu saturošu produktu lietošanas uzturā.

Piena alerģija anafilaksi izsauc reti, kas ir dzīvībai bīstama imūnās sistēmas reakcija un kas var sašaurināt elpošanas ceļus un pat bloķēt elpošanu. Visbiežāk piena nepanesamība parādās bērniem, kas pārtrauc lietot mātes pienu un aizstāj to ar citu zīdītāju pienu, bet piena alerģija var parādīties jebkurā vecumā.

Pieaugušie un piens

Arī cilvēki pieder zīdītājiem, jo arī tie baro savus bērnus ar sekrētu, ko ražo piena dziedzeri un tomēr- cilvēks ir vienīgais zīdītājs, kurš turpina pienu lietot arī pēc krūts barošanas beigšanas.

Varētu rasties daudz pamatotu jautājumu, jo daudzus gadus uzskatīts, ka piens un tā produkti ir ļoti veselīgi. Tas joprojām ir diskutabls jautājums. Šeit apskatīsim svarīgākās piena sastāvdaļas un novērtēsim, cik vajadzīgas tās ir cilvēkam un vai tās ir aizstājamas, kā arī uzdosim jautājumus par piena veselīgumu dažādos aspektos un sniegsim atbildes.

Kalcijs

Kalcijs ir mīksts, pelēks metālisks ķīmisks elements. Dabā tas ir sastopams tikai savienojumu veidā. Svarīgākie kalcija minerāli ir kaļķakmens, ģipšakmens un dolomīts. Brīvā veidā kalcijs ir mīksts metāls, kas aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni.

Kalcijs ir svarīgs elements dzīvos organismos, sevišķi šūnu fizioloģijā, kur kalcija jonu Ca2+ kustība iekšā un ārā citoplazmā darbojas kā signāls daudziem šūnu procesiem. Kā galvenais materiāls kaulu un čaulu mineralizācijā, kalcijs ir visvairāk esošais metāls pēc masas daudzos dzīvniekos un cilvēkos. Cilvēkam dienā nepieciešams uzņemt aptuveni 600-800mg kalcija.

Avoti: lai gan valda uzskats, ka visvairāk kalcija ir pienā, līdzīgā daudzumā tas ir arī dārzeņos, turklāt no tiem tas labāk uzsūcas. Kalciju satur brokoļi, kāļi, lociņi, kabači un kressalāti. Arī dažos augļos ir nozīmīgs kalcija daudzums- aprikozēs, riekstos (īpaši mandelēs), sēklās. Kalcija “karalis” ir tofu- tas praktiski sastāv lielākoties no kalcija.

Piena dabiskums

Visi zīdītāji, ieskaitot cilvēkus, dzer pienu, līdz tos pārtrauc barot mātes. Atšķirībā no citiem zīdītājiem, cilvēks turpina dzert pienu arī pēc krūts barošanas beigām. Fakts ir tāds, ka mēs “atņemam” pienu tiem, kam tas patiesībā pienāktos, bet ne par to šoreiz runa.

Govs piens satur aptuveni 4 reizes vairāk kalcija, nekā mātes piens. Bērnam tas uzliek nepamatoti lielu slodzi uz nierēm (tiesa evolūcijas gaitā arvien vairāk tam adaptējamies) tomēr, govs piens ir “par koncentrētu” priekš cilvēka- labāki kalcija avoti ir augu valsts produkti- tajos kalcijs ir mazākās devās, bet uzsūcās daudzas reizes labāk.

Vai tad visvairāk kalcija nav pienā?

Jā! Bet, tas ļoti slikti uzsūcās jo cilvēka kuņģa epitēlijs un sulas nav tam piemērotas. Daudz labāki avoti ir augu valsts produkti, tajos kalcija ir mazāk, taču tie ir “efektīvāki” un nerada lieku slodzi cilvēka atindēšanās sistēmām.

Piens un diabēts

Daži nelieli pētījumi rāda, ka govs piens veicina I tipa cukura diabēta veidošanos (iedzimtā cukura diabēta, CDI). Tas ir saistīts ar imunoloģisko atbildi uz kazeīnu (piena proteīnu) ko veic aizkuņģa dziedzera izdalītais insulīns.

Kalcija uzsūkšanās

Kalcijs no piena neuzsūcās tik viegli kā no dārzeņiem, turklāt tas uzliek papildus slodzi nierēm. Kopējā bilance apēdot dārzeņus, kas satur mazāk kalcija, vai izdzerot pienu, kas to it kā satur vairāk, būs līdzīga- Tu uzņemsi līdzvērtīgu daudzumu kalcija. Tie cilvēki, kam ir jebkura no piena pārstrādes problēmām, kalciju no piena saņem vēl mazāk.

Produkti, kas palīdz kalcijam uzsūkties

Lai kalcijs veiksmīgi uzsūktos, jānotiek ķīmiskai reakcijai ar citām vielām. Viena no tām ir D vitamīns, ko visvairāk saņemam ar sauli. Latvieši saules gaismu redz labi ja 2 mēnešus, tāpēc uzņem gan kalciju, gan D vitamīnu par maz. Bērnībā var rasties raksturīgas deficīta problēmas- rahīts un cienījamākā vecumā var zaudēt kaulu blīvumu un agri iestāties osteoporoze un citas kaulu slimības. Kalcijam palīdz uzsūkties arī magnijs, C vitamīns, K vitamīns, un tie visi veicina kaulu veselību.

Kalcija deficīts

Ja asins līmenī nav pietiekami kalcija, organisms to “paņem” no lielākās rezerves- kauliem, lai atjaunotu asins ainas līdzsvaru. Līdzsvaru asinīs un kaulos var atjaunot ar diētu, taču tas prasa ilgu laiku.

Vai vegāni var iztikt bez piena produktiem

Vegāniem tiek ieteikts dienā apēst trīs noteiktas porcijas ar kalciju bagātas pārtikas, piemēram, bagātināto sojas pienu un vajadzības gadījumā lietot uztura bagātinātājus. Pētījumi liecina, ka vegāniem, salīdzinot ar gaļas ēdājiem un veģetāriešiem, ir paaugstināts kaulu lūzuma risks.

Osteoporozei ir saistība ar dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu, jo tie, salīdzinot ar augu izcelsmes olbaltumvielām, palielina skābuma līmeni asinīs un audos un organisms to neitralizē ar kaulus veidojošā kalcija palīdzību.

Gaišādaini cilvēki pietiekamu D vitamīna daudzumu var nodrošināt ik pāris dienas 15 līdz 30 minūtes uzturoties saules gaismā. Tumšādainiem cilvēkiem vajag daudz vairāk saules gaismas, lai sagādātu tādu pašu šī vitamīna daudzumu.

Reģionos, kur saules gaisma (īpaši ziemās) pieejama mazāk, tiek ieteikts lietot bagātinātājus, kā piemēram, par drošiem D vitamīna avotiem ir atzīti ar to bagātināti produkti (kas satur no rauga iegūtu D2 vitamīnu) un atsevišķi sēņu veidi.

Secinājums: piens nav labākais kalcija avots un ir ļoti alerģisks produkts- lieto to tikai, ja Tev nerodas gremošanas problēmas un tas Tev garšo!

Autors: Liene Stipniece

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>