Patiesība par desu

doktor-desaPārtikas ražošanā trūkst vienotas izpratnes par to, kas ir labs produkts. Padomju laikos bija noteikti kvalitātes standarti, bet tagad pārtikas kvalitāte atstāta uz ražotāju sirdsapziņas. Katrs uzņēmums pielieto savus standartus, un produkts ar vienu un to pašu nosaukumu, piemēram, “Doktora desa”, kas ražota dažādās vietās, būtiski atšķiras.

Patērētājiem ir sarežģīti izdarīt izvēli, jo nav kvalitātes kritēriju, tāpēc tieši par to būtu nopietni jādomā gan ražotājiem, gan likumdevējiem. Atšķirībā no ASV un Eiropas valstīm, Latvijā cilvēkiem ir zems izpratnes līmenis par to, kas ir droša un veselīga pārtika, jo atbildīgās institūcijas, piemēram, Veselības ministrija, pārāk maz resursu veltījušas, lai to izskaidrotu.

Kādreiz informācijas bija mazāk, bet tagad par iespējamiem riskiem uzzinām vairāk. Objektīvie uzraudzības rādītāji liecina, ka pārtika atbilst drošības kritērijiem. Pēdējos gados pārstrādes kompānijas investējušas iekārtās, lai pārtika atbilstu visām Eiropas Savienības (ES) drošības prasībām. Retāki ir masveida saslimšanas gadījumi, un dienesti veic efektīvu valsts uzraudzību.

Kaut gan iedzīvotāji par risku uzskata ķīmisku vielu klātbūtni pārtikā, pilnībā bez ķīmiskiem savienojumiem iztikt nav iespējams. Tāpēc noteiktas normas, cik un kādas ķīmiskas vielas pieļaujamas pārtikā.

Runas par neveselīgu pārtiku ir demagoģija, ja atklāti netiek definēts, kāpēc pārtika ir neveselīga, lai tirgotājam būtu iespēja izvērtēt, par kādu cenu ko pārdot. Piemēram, Latvijā ir ap piecdesmit veidu “Doktora desas”. Ir gaļas izstrādājumi, ko sauc par “Doktora desu”, lai gan tajos ūdens un ciete ir galvenā sastāvdaļa, bet tirgotājiem par to nav informācijas.

Reklāmas apmāns

Informācija par kritērijiem, pēc kādiem piešķirta konkrētā preču zīme, patērētājam jāmeklē pašam. Apzinoties, ka lielākā daļa cilvēku ir pārāk kūtri, lai internetā, bibliotēkā vai grāmatnīcā meklētu informāciju par preču zīmi, salīdzinātu to un analizētu, organizācijām, izveidojot preču zīmi, ir iespēja manipulēt ar cilvēkiem.

Zaļā karotīte

Principi, pēc kuriem produktam tiek piešķirta “zaļā karotīte”

  1. Garantēta kvalitāte –produkta kvalitāte pārsniedz ES tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jomās, kā arī vispārīgās prasības dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem un to ražošanas un pārstrādes metodēm. Bez tam, produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus un nav ražoti no tiem, nesatur sintētiskās krāsvielas.
  2. Izsekojama izcelsme -vismaz 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā ES dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions;
  1. Kvalitātes kontrole -NPKS produkta kvalitāte tiek nodrošināta visos pārtikas aprites posmos, arī produkta ražošanas iepriekšējā vai nākamajā ražošanas posmā, kas sniedz patērētājam garantiju par saražotā produkta kvalitāti.

Patlaban tiesības lietot karotītes zīmi ir 25 Latvijas pārtikas ražotāju 116 produktiem, bet pieteikuma stadijā ir vēl 3 uzņēmumu 52 produkti.

Karotītes zīme ir iedarbīga, jo ir vēsturiski veidojusies, daudz popularizēta, un cilvēki labprātāk pērk vietējo produkciju, uzskatot, ka tā ir dabiskāka.

Desas konservanti un vēža risks

Nesenā pētījumā, ko veikuši BBC speciālisti, atklāts, ka daudzas desas sastāvdaļas, kā piemēram, E128 (uz etiķetes varētu atrast arī nosaukumu sarkanais 2G) ir ar augstu vēža attīstības risku.

E128 ir sarkanā krāsviela, ko pievieno desām, lai tās būtu mums pazīstamajā maigi rozā krāsā. Skarbā patiesība ir tāda, ka “īsta desa”, ko gatavo 100% no gaļas un iepako dzīvnieku zarnās, ir dažādās pelēkās krāsās. Taču patērētājs ir pieradis savu produktu redzēt tādu, kādam tam “būtu jābūt” – gaļas krāsā.

Visvienkāršākais, kā skaidrot to, kāpēc desa pēc būtības nav rozā, var, izdarot vieglu testu. Iegādāties no zemnieka svaigu gaļas gabalu, novārīt to, vai tvaicēt un apskatīt iegūtā produkta krāsu. Ja gaļa būs iegādāta lielveikalā, pastāv iespēja, ka arī tai būs pievienotas krāsvielas un tests neizdosies (gaļa nebūs vis pelēka, bet ar sarkanīgu nokrāsu.

Pārtikas Standartu Aģentūra ES šobrīd vēl izskata, vai atļaut lietot E128 krāsvielu gaļas subproduktos, taču ir dažas valstis, kurās jau tagad šī krāsviela ir aizliegta. Pirmā valsts, kas aizliedza šo krāsvielu, ir Japāna (varbūt ir vērts aizdomāties par ilgdzīvotājiem japāņiem un iemesliem, kāpēc viņiem tas izdodas). Iemesls lielajam satraukumam ir tas, ka eksperimentos ar pelēm, kas uzņēma šo krāsvielu regulāri, attīstījās vēzis daudz biežāk, nekā kontroles grupai, kas neuzņēma krāsvielu.

Un tomēr, tas nav vienīgais risks. Tā sauktās desas bieži vien satur tikai nelielu procentu īstas gaļas (sākot ar 3% un beidzot ar 50-60%). Pārējās sastāvdaļas ir soja, miltu produkti, sāls un garšas pastiprinātāji, konservanti. Runa par to, ka soja vīriešiem lielos daudzumos izraisa hormonu līmeņa izmaiņas (paaugstinās sievišķo hormonu līmenis, bet samazinās vīrišķie), ir pavisam cita tēma, bet arī nozīmīgs faktors.

Daudzi noteikti ir dzirdējuši šausmu stāstus, par to, kas desās tiek “samalts”- dzīvnieku nagi, ragi, āda utml., bet tas būtu mazākais uztraukums. Tā nebūt nav nepatiesība, ka desās pārstrādā viszemākās kvalitātes gaļu, kuru bagātina ar konservantiem un garšas pastiprinātājiem, lai rezultāts būtu pircējam vizuāli un garšai patīkams.

Ja nu tomēr, desas ir Tavs mīļākais produkts un Tu nespēj no tām atteikties, tad lasi etiķetes, izvēlies desas, kurās ir vismazāk E konservantu, visvairāk īstas gaļas un kura vizuāli vairāk atgādina vārītu gaļu.

“Laimīgā gaļa”

“Laimīgā gaļa” (angliski – “happy meat”) jeb “laimīgo dzīvnieku gaļa” – tā mēdz saukt gaļu, kas iegūta no tādu dzīvnieku ķermeņiem, kas audzēti nevis fermās, bet nosacīti brīvākos apstākļos.

“Laimīgās gaļas” ideja tiek saistīta ar idillisku ainu, kur dzīvnieki dzīvo nelielā vecmodīgā fermā un nesteidzīgi grauž zālīti zem zilām debesīm – kaut ko līdzīgu cenšas īstenot bioloģiskajās lauksamniecībās.

Galvenā atšķirība ir tā, ka dzīvnieki netiek turēti nedabiskos apstākļos (pārāk mazi būri, maz kustību un pārtikā – steroīdi, lai ātrāk panāktu masas izveidošanos) . Latvijā šie produkti ir maz pieejami, bet ir vērts meklēt.

Autors: Liene Stīpniece

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>