Kāda ir nozīme baktērijām zarnu traktā

bacteria-in-gutProbiotiķi ir noderīgi mikroorganismi, kuri dzīvo zarnu trakta mikroflorā. To galvenais mērķis ir pasargāt organismu no ārējo faktoru iedarbības un uzturēt to veselu. Tie ir epifītie mikroorganismi (barojas ar organiskiem audu izdalījumiem).

Svarīgi ir nejaukt dažādus terminus

Probiotiķi -mikroorganismu kultūras, kuras lieto pārtikā, lai uzlabotu veselību un gremošanas procesus.

Prebiotiķi- cilvēka gremošanas traktā nenoārdāmi polisaharīdi, kas sekmē probiotisko kultūru attīstību, stimulē imūnās atbildes veidošanos. Piemēram, šķiedrvielas uc.

Uztura bagātinātāji- pārtikas komponenti, kuriem ir veselību nostiprinoša vai ārstnieciska iedarbība. Piemēram, polivitamīni.

Funkcionālā pārtika- pārtika, kas ietekmē specifiskas organisma funkcijas, it īpaši spēju pretoties saslimšanai. Piemēram, eko pārtika ar augstu vitamīnu saturu.

Zināms, ka gremošanas traktā ir vairāk nekā 500 dažādu baktēriju, kas kopā sastāda katra pieaugušā zarnās aptuveni 2kg dzīvsvara (!!), savukārt normālā vesela cilvēka mikroflorā no tām dominē ap 10 – 20 veidu.

Dažādi faktori (stress, slimības vai novājināta imūnsistēma, antibiotiku vai citu zāļu lietošana, neveselīgi ēšanas ieradumi un pat nelabvēlīgi vides apstākļi), var izjaukt zarnu trakta mikrofloras līdzsvaru, tāpēc derīgo baktēriju daudzums var samazināties un patogēnas baktērijas- savukārt savairoties. Šo mikroorganismu līdzsvars zarnu traktā nosaka visa organisma harmonisku darbību.

Galvenie probiotiķi ir bifidobaktērijas un laktobaktērijas ,pie probiotiķiem tiek pieskaitīti arī daži Enterococcus, Streptococcus, Esherichia un Saccharomyces grupu mikroorganismi, taču tās ir “patogēnās” baktērijas- var izraisīt saslimšanas novājinātā organismā. Un tomēr tās tiek ļoti veiksmīgi izmantotas zāļu un pārtikas ražošanā, kā arī atrodamas citās vietās organismā (uz ādas, mutē degunā, dzimumorgānus uc.).

Lactobacilli ir lielākā pienskābes baktēriju grupas suga, kuras nosaukums radies no tā, ka šīs baktērijas laktozi un citus cukurus pārvērš pienskābē un ir ļoti izturīgas pret gremošanas trakta vidi (kuņģa sulu un žultsskābi).

Labās pienskābes baktērijas izdala antimikrobas vielas un neļauj zarnu traktā augt “patogēnajām” baktērijām,  tās stiprina gremošanas trakta dabisko pretestību un līdzsvaro gremošanu, palielina zarnu trakta pretestību, palīdz atjaunot savainoto zarnu gļotādu infekcijas gadījumā un stiprina imunitāti (par ko gan nav pietiekami daudz apstiprinošu pētījumu).

Bifidobaktērijas kavē patogēnu un pūšanas baktēriju vairošanos un normalizē zarnu trakta mikrofloru. Tās veicina gremošanu un ārstē funkcionālus (ne slimības izraisītus!) zarnu trakta traucējumus.

Probiotiķi sadala pārtikas ogļhidrātus un tieši ietekmē organisma metabolismu (vielmaiņu), katrā šūnā notiekošās ķīmiskās reakcijas, kā arī sintezē un izdala ūdenī šķīstošus vitamīnus (K, E, D. A)

Tiek apgalvots, ka probiotiķiem piemīt imūnmodulējošas, antibakteriālas, antivīrusu un  iekaisumu mazinošas īpašības, tie pozitīvi ietekmē zarnu trakta mikrofloras līdzsvaru un, izmantojot dažādus mehānismus, pasargā organismu no zarnu trakta patogēniem.

Pēdējā laikā probiotiķu izmantošanas iespējām tiek veltīts arvien vairāk uzmanības un to nosaka dažādi faktori: vispirms jau tirgū nonāk arvien vairāk preparātu, kuru sastāvā ir probiotiķi, turklāt sabiedrība nereti ir tendēta izvēlēties citādas ārstēšanas metodes, piemēram, izmantojot dabiskus produktus.

Galvenais jautājums ir, vai veselīgā diētā būtu jāiekļauj probiotiķi (bifido kefīrs lactobacillus jogurti uc.) un atbilde ir !!! Tās būtu jāiekļauj diētā tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar gremošanu un ēdiena pārstrādi (aizcietējumi), nevis visiem. Visas minētās baktērijas nelielos, bet pietiekamos daudzumos priekš vesela cilvēka ir skābpiena produktos (parastā jogurtā, kefīrā, sierā ).

Nav arī pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu, ka šīs baktērijas efektīvi ārstētu caureju, pasargātu no urīnceļu un ģenitālijām infekcijām, ārstētu kairināto zarnu sindromu, samazinātu zarnu vēža risku, samazinātu vai ārstētu ekzēmu bērniem vai palīdzētu pārciest gripas simptomus.

Ja Tev rodas pamatots pretarguments, ka tie Tev ir palīdzējuši, jā, tie uzlabo zarnu darbību pie nelielas disfunkcijas (pēc antibiotiku īslaicīgas lietošanas vai ilga stresa).

Autors: Liene Stīpniece

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>