C vitamīns - askorbīnskābe

Ūdenī šķīstošs vitamīns.

Funkcija organismā

Antioksidants – samazina nelabvēlīgo brīvo radikāļu iedarbību uz šūnām. Kofaktors oksidēšanās-reducēšanās norisēs, vara un dzelzs vielmaiņā. Nodrošina normālus saistaudus, stimulē virsnieru hormona noradrenalīna un serotonīna sekrēciju.

Dienas deva (miligrami/diennaktī)

- Bērni – 15-25
- Vīrieši – 90
- Sievietes – 75
- Grūtnieces – 85
- Zīdītājas – 120

Avoti

Citrusaugļi, tomāti, tomātu sula, upenes, pētersīļi, mārrutki, kivi, kartupeļi, Briseles kāposti, puķkāposti, brokoļi, zemenes, kāposti, saldie pipari – paprika, spināti un citi augļi un dārzeņi.

Deficīta sekas

Kolagēna sintēzes traucējumi – cinga jeb skorbuts. Tās izpausmes ir saistaudu vājums, kustīgi zobi, smaganu asiņošana, trauslas asinsvadu sieniņas, līdz ar to asiņošanas risks un iekšēji asinsizplūdumu. Locītavu un muskuļu distrofija.
Par 35 mg/d vairāk C vitamīna jāuzņem smēķētājiem, kā arī regulāriem pasīvajiem smēķētājiem.

Pārmērīgas uzņemšanas negatīvās sekas

Gremošanas traucējumi, nierakmeņi, aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi, palielināta dzelzs uzsūkšanās.
Ir prakse dažu smagu saslimšanu ārstēšanai lietot C vitamīna trieciendevas, taču, pārtraucot pastiprinātu vitamīna uzņemšanu, iespējamas hipovitaminozes izpausmes.