Kompulsīvā pārēšanās

Kompulsīvā pārēšanās jeb tā saucamās rīšanas lēkmes, kas pēc savas būtības ir atkarība no ēdiena, tiek izdalīta kā atsevišķs ēšanas traucējumu veids. Tai raksturīga nekontrolēta ēšana, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta. No bulīmijas kompulsīvā ēšana atšķiras ar to, ka ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību.

Kompulsīvās rīšanas lēkmes laikam ir mūsdienās visizplatītākais ēšanas traucējumu veids. Diemžēl strereotipi arī šeit ir ļoti spēcīgi – daļa sabiedrības tādas rīšanas lēkmes uzskata vienkārši par izlaidību vai „veselīgu apetīti” un pat nespēj iedomāties, ka rīšanas lēkme nenozīmē tikai šokolādes tāfelītes apēšanu vienā piegājienā. Dažas meitenes atzīmē, ka vienā vakarā spēj apēst daudzus kilogramus pārtikas, turklāt, kad beidzas saldumi un garšīgākie ēdieni, var ēst pat sausu maizi, vārdu sakot – pilnīgi visu, kas mājās atrodams.

Kompulsīvās ēšanas lēkmes var būt īslaicīgas (izdala arī atsevišķu traucējumu veidu – „uzdzīvošanas” pārēšanās, kad liels pārtikas apjoms tiek apēsts pāris stundu laikā) vai ilgstošas – vairākas dienas, nedēļu ilgas. Turklāt svarīgi, ka ēšanas lēkmēm nav sakara ar izsalkumu, pat nepatīkama pārēšanās sajūta nespēj apturēt lēkmi. Dažas meitenes piefiksējušas sajūtu, ka ir bail no nespējas apstāties, taču rīšana turpinās.

Kompulsīvās ēšanas pacientes parasti ir nedaudz apaļīgas, taču svars var būt gan pilnīgi normāls, gan arī stipri virs normas. Meitenes arīdzan ir pārņemtas ar domām par savu svaru, augumu un izskatu, garastāvoklis ir svārstīgs, var būt raudulīgums, depresija, citreiz – pilnīgi normāla uzvedība. Dažreiz pēc rīšanas lēkmēm tiek uzsāktas diētas vai badošanās kūres, bet tas var arī nenotikt. Jebkurā gadījumā pēc diētu ievērošanas šīs pacientes atgriežas aptakaļ pie rīšanas lēkmēm, jo diēta nespēj apmierināt trūkstošās emocijas, bet ēdiens to spēj. Vismaz šķietami.

Kā jau nojaušat, arī kompulsīvās ēšanas gadījumā domas par lieko svaru un rūpes par figūru ir tikai ārējā maska. Patiesībā, līdzīgi kā bulīmijas gadījumā, šādi tiek kompensētas citas emocijas – stress, nomākums, skumjas, depresija, trauksmainība, dusmas, zems pašvērtējums un tamlīdzīgas sajūtas. Taču ēdiens tikai uz īsu brīdi dod apmierinājuma sajūtu – jau tūlīt pēc pārēšanās vietā nāk citas sliktās jūtas – kauns un vainas apziņa, sevis šaustīšana, turklāt šīs emocijas kompulsīvajiem ēdājiem ir vēl vairāk raksturīgas nekā bulīmijas slimniekiem.

Parasti kompulsīvas ēšanas izpausmes parādās pakāpeniski. Saknes meklējamas bērnībā, kad, tiklīdz bērns sajūtas slikti, viņam tiek piedāvāts kāds saldumiņš vai kaut kas garšīgs. Saikne starp „kaut kas garšīgs” un „man paliks labāk” ir tik ļoti spēcīga, ka no zemapziņas to pašrocīgi izgrūst ir gandrīz neiespējami. Vieglāk ir tikt galā ar emocijām, apēdot šokolādes batoniņu, nekā izrunājot šīs sajūtas vai konfliktus.

Pārēšanās pacientēm nereti pievienojas dažādas citas saslimšanas, kas saistās ar lieko svaru, kas tiek uzņemts. Var būt paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts, locītavu un kustību problēmas, vēnu varikoze, aizdusa un sirds nepietiekamība, nespēja izturēt fiziskas slodzes.

Kompulsīvās pārēšanās pacientes visefektīvāk ārstē grupu terapija. Nozīme ir psihoterapijai, dažreiz nepieciešami antidepresanti un citi garastāvokli stabilizējoši medikamenti. Ļoti noderīga būtu arī dietologa konsultācija un ēšanas paradumu pilnīga maiņa.

Tests – vai es esmu kompulsīvā ēdāja?

Atbildi uz testa jautājumiem ar „Jā” vai „Nē” un saskaiti atbildes. Jo vairāk „Jā” ir Tavās atbildēs, jo vairāk ieteicams aizdomāties par saviem ēšanas paradumiem. Ja pozitīvo atbilžu skaits pārsniedz desmit, varbūt jau ir īstais laiks meklēt palīdzību?

1. Vai Tev gadās ēšanas lēkmes bez redzama iemesla?

2. Vai Tu ēd arī tad, ja neesi izsalkusi?

3. Vai pēc pārēšanās epizodēm Tu izjūti vainas apziņu vai kaunu?

4. Vai Tu slēp ēdienu?

5. Vai Tu izvairies no ēšanas kopā ar citiem cilvēkiem?

6. Vai Tu pārmērīgi bieži domā par ēdienu?

7. Vai Tevi pārņem patīkamas sajūtas, jau iedomājoties vien par brīdi, kad atkal varēsi paēst?

8. Vai Tu jau iepriekš izplāno savas „dzīres” un pamatīgo pieēšanos?

9. Vai Tu izjūti alkas pēc ēdiena arī tad, ja esi paēdusi, tai skaitā naktīs?

10. Vai esi mēģinājusi diētas ilgāk nekā nedēļu?

11. Vai Tu pārēdies, lai mazinātu stresu vai satraukumu?

12. Vai Tu ciet no liekā svara vai aptaukošanās?

13. Vai Tu izjūti nepatiku pret cilvēkiem, kas izsakās, ka Tev derētu mazāk ēst?

14. Vai Tavi ēšanas paradumi ir traucējoši Tev vai citiem cilvēkiem?

15. Vai Tu uzskati, ka varētu izturēt jebkādu diētu, ja vien to vēlētos?

16. Vai bieži jūties miegaina, nespēcīga, apdullusi?

17. Vai Tev ir diagnosticētas jebkādas psihiskas saslimšanas?

18. Vai Tev ir kāda īpaši iemīļota pārtikas produktu grupa vai ēdiens, ko vari ēst neierobežotā daudzumā?

19. Vai Tev jebkad ir bijušas histērijas vai „trakuma” lēkmes pēc pārēšanās?

20. Vai jūti „paģiras”, ja neesi ēdusi kādu kārotu ēdienu?

21. Vai Tavs liekais svars negatīvi ietekmē Tavu veselību?



meitene. / 2008-01-30 00:03:47 (197)
es jau ilgu laiku domaaju, kas iisti man kaish. domaaju, par anoreksiju to nosaukt nevareetu, par buliimiju arii gluzhi nee, jo peec savaam paareeshanaas leekmeem tikai kaadas divas reizes esmu meegjinaajusi no uznjemtaa paartikas daudzuma atbriivoties. tachu vareeju padoties arii dienaam. Luuk mana atbilde uz maniem jautaajumiem. Nekad neko par to nebiju dzirdeejusi! Liels paldies. Tomeer meegjinaashu tikt ar sevi galaa.
meitene. / 2008-01-30 00:04:32 (198)
nevis padoties arii dienaam, bet badoties. atvainojos. :)
maijinja / 2008-01-30 14:33:37 (201)
liekas, ka si vaina varetu but daudzam, ari man. isteniba pat nezinu, ko lai dara lietas laba, jo psihoterapeitu nevaru atlauties apmeklet (tomer savi 80 lieki ls menesi jarekina, pat ja pie visletaka iet), bet apkartejie vienkarsi uzskata, ka man ir laba apetite un tas ir normali. bet es mokos, reali... ;((
z / 2008-01-31 11:12:25 (210)
maijinja:
psihoterapeits Tev diezvai paliidzees. esmu bijusi - zinu. sac labaak ar B-vitamiiniem, kas nomierina nervu sisteemu, kas vairums reizhu ir iegansts eeshanai/riishanai, kas izraisiita uz nervu pamata.
šoreiz bez-nika / 2008-01-31 15:49:08 (211)
psihiskas saslimšanas ar vitamīniem vien neārstē.
es ieteiktu psihisatru, nevis psihoterapeitu, tas ir daudz efektīvāk.
taču, ja gribi psihoterapeitu, iesaku obligāti ņemt tādu, kam ir med.izglītība. un vēl vari meklēt jaunos ārstus-rezidentus, pie viņiem ir daudz lētāk, bet daþi ir ļoti labi!
ilze / 2008-02-05 10:44:40 (218)
man no visam sim slimibam ir kada pazime....
ari pa paresanos man vairak atbijdes ir (ja)
bet manuprat ir atkarigs no ta uz kadiem jautajumiem tu atbildi ja ;)
aironaute / 2008-02-18 14:08:09 (253)
es jau krietnu laiku ar šito lietu mokos:( un vēl man ir arī daþas anoreksijas pazīmes. Un vēl arī pāris reizes esmu mēģinājusi (reizēm veksmīgi, reizēm nē) atbrīvoties no sarītā pārtikas kvantuma!! patiesīibā vairs netieku ar sevi galā...:(
sfinksa / 2008-02-20 23:35:16 (266)
varbūt kāds var ieteikt kādu psihoterapeitu? mana rī šī problēma ir ļoooti aktuāla, kau neesmu meitenīte, bet jau pilnībā nobriedusi sieviete.
es / 2008-02-23 21:33:11 (272)
es ari ilgi mekleju atbildi uz savam problemam. varu pateikt godigi ka laikam tikai uz kadiem 2 jautajumiem iespejams varu atbildet ar ne. reizem pec pareshanas badojos dienu vai ilgak un jutu viegluma sajutu un tad saku tievet. liekas ka tas ir tik viegli. un tad... pec kadam 4 dienam kkas notiek ar nerviem. kjermenis sak nezheligi prasit cukuru un miltu izstradajumus. nezinu ko darit :( liekas ka esmu izsista no lidzsvara. ja shada stavokli noturos vienu dienu un needu to ko organisms prasa, tad iespejams isu laiku nakamaja diena jutos lieliski bet ieraugot tikko ceptas saldas biezpienmaizites vai keksu vnk liekas ka ilgak vairs bez ta nevareshu. un tad sakas.. :( parasti tas notiek nedeljas nogales. shausmigi. un vel taa pilnuma sajuta un shausmga sajuta ritos mozhoties. nav gribasspeka neko darit. domas tikai un vienigi par edienu. neparspileju. kaut gan tieveju un badojos diezgan biezhi tomer esmu tapat tada pati un tas dzen izisuma :(
I**** / 2008-02-27 11:44:21 (277)
Konstatējušas problēmu esam, bet ko lai darām tālāk??!! Es vairs nespēju......saprotu, ka rīkojos galīgi nepareizi.....bet tas atkārtojas atkal un atkal....diētas nepalīdz, jo pēc laika, kad atsāc ēst vairāk...svars atgrieþas ar uzviju....un ja tā padomā - savā dzīvē ar visu esmu apmierināta.....man ir viss, ko var vēlēties jauna sieviete.....izņemot apmierinātību ar savu izskatu.....bēdīgi....
rijeeja16 / 2008-03-01 00:25:15 (288)
jaa,taa esmu es! vispaar shausmiigi-tas taa gandee dziivi....eest,eest,eest...Bet varbuut,beidzoties pusaudza vecumam,tas paaries?Es loti ceru...Reaali citu domu jau nav,bet,kad kaadam to pasaki,uz Tevi skataas kaa uz jukushu,peec laika par to aizmirst,neviens jau netic,ka taa var buut...Es nesaprotu,kaa citi var dziivot normaalaas attieciibaas ar eedienu. interesanti,kaada ir normaali-eedosha cilveeka eedienkarte dienai??? Stulbums! Kaa es gribu buut tieva!
Vecā rīma / 2008-03-16 14:19:08 (312)
Es arī te pederu.Neesu meitene,bet jau gandrīz omītes statusā,bet rīšana pastāv.Katru dienu(gandrīz)ejot mājās no darba jau domāju ,ko ēdīšu.Pa ceļam nopērku saldumus un kaut ko vēl un mājās to apriju vārda burtiskā nozīmē.Rīšana pastāv dienās ,kad esmu viena mājās,bet pārējās dienās varu ēst normāli.Tā nav jaunības problēma.Sākšu pati cīnīoties ar to.
Josefin / 2008-03-16 14:31:04 (313)
iesakiet kadu labu specialistu . . .
Apjukusi / 2008-03-22 17:49:27 (325)
Izlasīju un viss, man ar ir šī slimība/traucējumi!! KÂÂÂ lai no tā atbrīvojas, vai no tā maz var atbrīvoties?? Gribu dzīvot normāli, nedomājot par ēdienu!
a / 2008-03-26 14:41:49 (342)
necīnies - mīli sevi
Inese / 2008-04-13 08:35:32 (397)
Es jau ilgu laiku,kādēļ man bieþi nomoca pārēšanās lēkmes.Man nav tās sāta sajūtas.Paēdu un neilga laika gribas atkal kaut ko ieēst.Man palielinājies svars un nelīdz neviena padoma atturēties no pārēšanās.
mmmmmm / 2008-05-02 11:11:15 (449)
Jau kādu laiku ar visu šo cīnos,nebiju iedomājusies,ka tā ir slimība!man vienīgais jautājums-KÂ LAI NO TÂ TIEK VAÏÂ?? Es ,protams,esmu badojusies pēc lielās pārēšanās,tad sākusi tā normāli ēst,bet nepaiet kā viena nedēļa un atkal viss vecajās sliedēs,es jau \'\'krītu\'\' izmisumā..man negribas ar to apspriest ar ģimeni,draudzenēm,visiem liksies,ka runāju pilnīgas muļķības,ka tas jau pašai ir jākontrolē,bet es to nespēju,kad sāku ,tad tik aiziet un aiziet... pie ārstiem iet negribu,naudu vajag citam,zāles dzert nav labi,bet kaut ko efektīvāku šai problēmai nevar atrast?!?!? es patiešām apskauþu savu māsu ,kura ir nedaudz vecāka par mani,tievāka un ēd vienkārši ļoti labi.Es vēlos ēst patiešām labi un nepārēsties.. :( Palīdziet,kaut pasakiet kā to lai kontrolēt,kā lai to sev ieskaidro!?
palominja / 2008-05-05 12:11:45 (453)
beidzot es arii saprotu, kas man iisti ir. mans sapnis ir beidzot ēst normāli - nebadoties un neaprijot visu, kas ir mājās (pat sausu baltmaizi!!!). diemþēl psihoterapeitu nevaru atļauties. laikam, lai tiktu pati ar to galā, jābūt baigajam raksturam, bet attiecībā uz rīšanu (t.i., ēšanu) man tāda nav. :(
es / 2008-05-14 14:32:32 (483)
redz, arī es beidzot atradu, kas man kaitēja!!! tieši tā pat kā daþas citas meitenes, biju domājusi, ka par bulīmiju to gluþi nosaukt nevar. Esmucentusies vemt, bet man nekas nav sanācis, un tāpēc vienmēr apēstais ir palicis manī. Ir bijis kad dzeru caurejas zāles... Tomēr man šīs lēkmes ir tādas \"sezonālas\". Kārtējo reizi kad notikusi pašķiršanās no drauga, tad mēneša laikā ar šādu rīšanu esmu pieņēmusies svarā par 10kg!! Esmu pārbaudījusi virogdziedzeri- tur vis skārtībā. pēc tam gan sūri grūti esmu strādājusi sporta zālēs, lai šos 10kg nomestu. Labi, ak attiecības visas man bijušas ilglaicīgas, unšādi svar apieaugumi man bijuši 2 vai 3 reizes. tgaad esmu laimīgi precējusies, un svars arī atgūts. Ceru, ka spēšu ar sevi tikt galā turpmāk!! lai mums visām veicās!!!!
figure / 2008-05-27 11:04:38 (503)
njā, man visa šitā padarīšana sākās ar anoreksiju. Vineu pavasari biju baigi pieņēmusies svarā un tad uzsāku diētu un viss beidzās ar to, ka mēneša laikā zaudēju 11.kg (man 16.gadi), vairs nebija mēnešreiþu, bet tad mamma to uzzinādama, ka man ir problēmas ar ēšanu, lika ēst normāli.....un tad sākās....tad es pabadojos kādas 4-5 dienas, tad atkal uznāca lielā rīšanas lēkme, nākamajā dienā centos ieiet atpaklj sliedēs, bet nespēju....un tagad tā ir visu laiku, tad riju, tad atkal badojos.
plus ļoti nopietni nodarbojos ar sportu, tāpēc arī tās svara svārstības un mūþdien neapmierinātais garstāvoklis man traucē....
Gudraa / 2008-06-02 22:53:13 (515)
Iesaku,palūgt kādam slēgt virtuvē durvis ciet,kad tu paliec viens mājās.
kaarteejaa / 2008-06-03 00:38:19 (516)
njaa pieskaitiet mani arii shitam... tas ir tiik shausmiigi apniciigi katru riitu saakt ar apnjemshanos- nu shodien es taa normaali saakshu eest, neeediishu saldumus eedishu veseliigi.. labi izturi liidz vakaram un tad pierijies taka cuuka... un taa visu laiku... labi izturi nedeelju bet tad vienaa dienaa viss- tu apeed visu kas ir maajaas pat kauko taadu ko nekad nevareetu iedomaaties eedam vnk shtopee iekshaa...
kaada varbuut ir tikusi ar shito galaa?? ja ir varbuut dalaties pieredzee vai arii saakam taas ieteiktaas grupu nodarbiibas shite? :)
alice / 2008-06-03 14:29:34 (519)
Varu ieteikt vienu padomu, man palīdzēja. Vakarā paēdu normālas vakariņas un tad dodos vingrot uz kādu aerobiku vai braucu ar velosipēdu. Vēlāk atnākot mājās esmu nogurusi, gultā iekšā un guļu. Tādā veidā nav laika domāt par vakara ēšanām:)
neteikšu / 2008-06-11 22:09:09 (541)
es ēdu diezgan labi jo man ome baro, bet ta nav kompulsīvā pārēšanās.... :D
bet derētu daþreiz ēst mazāk, jo bikses sāk kļūt par šauru :D
annija / 2008-06-14 22:45:17 (550)
Es jus pilnigi saprotu,man ari ir ta,ka visu dienu noturos un edu normali,bet vakar stumju ieksa visu,kas ir,pat cepu pankukas tikai no miltiem,udens un cukura,lai vel kko apestu!tiesam nezinu,ka ar to visu tikt gala,jo ir jau kauns kadam stastit kaut ko tadu!dazreiz padomaju,bac,Afrika cilveki mirst no bada,bet es te pierijos ka cuka!zinu,man ta ir psihologiska problema,jo,kad man bija problemas gimene,tad edu,lai nomierinatos..tagad tapat,savas sliktas emocijas appedu...tiesam nezinu,ka tikt ar to gala,jo tas ir tikt apgrutinosi,seviski rītos....mana draudzene vienkarsi nesaprot,ka ar esanu var but problemas....bet var un ka vel!tiesam veletos,lai butu pieejama vairak informacija kas man palidzetu tik gala ar sevi.....
iveta / 2008-06-18 09:03:38 (554)
nu jaa!Muusu te vesels pulciñsh!Varbuut var luugt administraacijai par sho proobleemu rakstiit vairaak un kaa ar to vismaz drusciñ ciiniities!!!
ella / 2008-06-22 12:41:52 (557)
vismaz prieks apzinaaties kad es neesmu nekaads iznjeemums,kad ir veel kaads kurs cies no taa!!!
tagad jau 2nedeelu katru vakaru paareedos:( tas ir kluvis par manas dziives ljaunaako murgu,es dziivoju lai eestu,nevis eedu lai dziivotu:(
tas ir tik nozeelojami,ka kautkaads eediens, mums bojaa dziivi,fui:@ raudaat gribas iedomaajoties par to cik gruuti sovakar buus nepieriities,gribeetos lai kaads mani iesleedz istabaa uz nedeelu bez eediena,varbuut tad tiktu aaraa no sii murga:(
psihologam un paareejiem arrstiem,zaaleem teereeju ap 150ls meenesi un nemaz nav paliidzeejis!!
ko lai dara!!!!
mums vajadzeetu ieriikot maajaslapu,kur mees vareetu taa kaartiigi izkratiit sirdi un daliities pieredzee:)
annija / 2008-06-27 02:41:53 (561)
pilnigi piekritu ellai:)
sintija / 2008-07-03 10:54:58 (574)
Ja noteikti zinu , ka man ir si problema, kur meklet palidzibu
greta / 2008-07-08 19:48:31 (579)
cik biezji taa negadaaas, ka censos neest, kad gjimene ir blakus, tusinjos, utt, bet, kad draugs ir darbaa un neviena maajaaas nav, aizeju uz veikalu, sapeerkos paartiku , visu ko veelos un piestuuķējos taa, ka slikti paliek, peec tam vainas apiznjas deeelj to visu izvemju....bet, citriez ar nee un tad staigaaju taada uzbliidusi.un taa visu laiku.:( taa ir atkariiba un es nezinu, ko lai dara.
sančo / 2008-07-10 09:39:08 (583)
Arī mani var pieskaitīt pie nelaimīgajām \'\'rijējām\'\'. Noþēlojami, bet arī es slēpju ēdienu...kamēr vīrs guļ, klusiņām pieceļos, noskrienu lejā uz virtuvi pie ledusskapja-zirnīši, desiņa, majonēzīte...ātri augšā, þurnālu rokās un tad tik \'\'situ iekšā\'\' visus labumus, trīcot vai vīrs nepamodīsies. Nē, sist jau nesitīs, vienkārši pateiks-atkal bumbulīts štovē iekšā..jā, man par to ir neþēlīgs kauns, lieki teikt, ka šis process notiek ap 1.00-3.00 naktī, no rīta grūti piecelties uz darbu...sajūta tāda it kā iepriekšējā naktī būtu lietoti alkoholiskie dzērieni, nelaba dūša, slikti. Dzīve ir pārvērtusies par kārtīgu murgu...liekais svars daþos gados no 62 kg.ir uzaudzis līdz apaļam centnerim, uz veikalu riebjas iet, jo negribas skatīties uz pašu lielāko izmēru maisiem, bet nevaru neko sev padarīt. Biju aizbraukusi pie prof.Plēpja, kurš palīdz cīnīties ar lieko svaru, bet tas nelīdzēja, jo vaina jau ir baudas sajūtā-ēšanā. Domāju, ka vienīgais, kas var palīdzēt ir smadzeņu transplantācija, bet par cik tas nav iespējams, atliek gaidīt lēnu, mokošu, pazemojošu galu..
Signe / 2008-07-15 14:01:27 (600)
Būtu arī ļoti jauki,ja kaut kur varētu atrast informāciju kā risināt šīs problemas,ne tikai stāstīt par šādu problemu esamību.Ka piemēram iestādes un speciālisti.
:) / 2008-07-15 14:31:15 (601)
nja, zinu ko tas noziimee... ik palaikam uznaak kaa vilnis sii pareeshanas ..tad ieksheejie parmetumi!!
vienu reizi kad bija balliite - nenormaliigi piestuumos - sapratu ka nevejag, bet likaas ka viss sevii iet kamelnajaa caurumaa un jo vairaak eedu jao vairaak grivbeejaas:D:D:D nakamaaja dienaa sapratu ka tas ir par traku un vederaa sajuuta bija sauseliiga - ta iekritu nakamaaja galeejiibaa, lai gan paresanas samazinaajaas - jo pirmais psihoshoks diezgan iedragaaja eshaanas daudzumu. Bet lai justos labaak saaku dzert caurejas zaales.. arii taas esmu saakusi lietot mazaak (atziimeeshy, ka tas dzeru tikai tad kad paredos 1 reiz nedeelja, nu jau retaak). skiet ka esmu pie taam pieradusi!
smiekliigaakais ka apzinos un pat ietekmeeju sho pareeshanos un zaalu lietoshanu, bet ne liidz galam!!
jaa.. nesen partraucu attieciibas -tas vareetru buut probleema saasinaajuma pamataa - vairs necenshos tik loti!
un tas par to \"kaut kas garshiigs uzlabo omu\" tas ir 10! un no taa es atbriivosos!!
VISS... JADOMAA, KO DARA! JARUNA AR SEVI TAJOS BRIIZOS KAD VILNIS NAAK VIRSU! ŠÎ ENERGIJA JAIZMANTO KAM CITAM, PIEMEERAM JAMACAAS AR TAADU PASHU IEKAARI ANGÏU VALODA!
Turaas Meitenes, Juus esat stipraakas!!!
iebiezinaatais piens. / 2008-07-17 16:13:30 (607)
mokos ar sho slimiibu jau vairaakus gadus. shkiet mani pusaudzhu gadi paiet vienaa eeshanaa un jaa, kaa jau sheit tika mineets, paareejie domaa, ka taa ir vai nu veseliiga apetiite (es gan to taa nenosauktu) vai arii vaajsh raksturs. varbuut arii man ir vaajsh raksturs, es labpraat atrastu atsleegu tam, kaa atbriivoties no shii murga - eeshanas vienaa laidaa, bez apstaajas. shkiet, mana dziive sastaav vien no domaam par eedienu, tai pashaa briidii es veelos atbriivoties no liekaa svara, bet shiis divas lietas kopaa ir nesavienojamas. mani tracina shis apburtais loks, eediena sleepshana skapii un atkritumu maisi pilni ar pilnpiena bundzhaam un shokolaades, chipsu un taa taalaak iepakojumiem. es nesaprotu, kaads iemesls ir shai nelaimei... vientuliiba, depresija, zems pashveerteejums, varbuut, bet es riju pat tad, kad esmu tiiri labaa garastaavoklii. pats beediigaakais ir tas, ka mums ir gandriiz neiespeejami atrast kaadu, kursh saprastu muusu beedu, tikai pasaka, beidz tachu riit kaa nenormaala, trakaa.
es ceru, juus atlabsiet un atbriivosieties no shii vaajpraata, jo es zinu, cik briesmiigi tas ir.
jansone / 2008-07-23 20:51:52 (613)
nu jaaaaa:( skumji....PIEKRIITU ELLAI!!!!!
aiii...zinu cik tas ir mokosi..pati paareedos gandriiz katru vakaru.. lietoju zaalees,eju pie visiem iespeejamiem aarstiem,juutu minimaalu uzlabojumu!!! bet seit ir noteikti vajadziiga psihoterapija!!!
visssa vaina sleepjas galvaa!!!!!!!!!
NO VISAS SIRDS NOVEELU JUMS IZVESELOTIES MIILJAAS!! ESMU AR JUMS DOMAAS UN SIRDII:)
ja kaada veelas parunaat ar sev liidziigu par so probleemu,tad rakstat man jansone86@inbox.lv

Helaste / 2008-07-26 08:51:04 (619)
Paldies par informāciju. Tagad zinu, kas ar mani ir.
Murgs un vājprāts. Nevienam to nenovēlu. :(
A / 2008-08-04 21:27:15 (637)
izlasīju visus komentārus un jāsaka ka gandrīz katrā redzēju sevi, tik pat labi es to būtu teikusi, jo jūtos un daru tāpātās un tā ir lieta kas bojā manu dzīvi kā nekas cits..
es / 2008-08-04 23:53:31 (638)
es jau gadu gadu mokos ar paresanos..nezinaju kas ra mani ir..nju tagad vismaz zinasu kas ar mani notiek...
maija / 2008-08-06 00:13:39 (645)
karu vakaru dienu vai riitu man ir nenormaala ri6ana, kaut vai sities pret sienu, nezinaaju ko dariit un kur mekleet palidziibu, uz doto briidi vieniiki kaa atrisinaajumu redzu cigaretes un kafiju, kad rishana buus gaaa tad domaashu kaa atbrivoties no shiem netikumiem
Amanda / 2008-08-06 23:28:40 (647)
Man šomēnes paliek 16, un jau no 13 gadu vecuma esmu mākta ar kompleksiem par savu izskatu un svaru un rezultātā arī kompulsīvo pārēšanos. Par šo binge-eating uzzināju jau pusotru gadu atpakaļ no ārzemju portāliem un esmu laimīga,ka beidzot arī portālos latviešu valodā citām, kam nav laika,ko pavadīt internetā meklējot info angļu val. par ēšanas traucējumiem, ir iespēja uzzināt par šo ēšanas traucējumu veidu.
Šādas uzdzīves lēkmes sākumā bija reizi mēnesī, cītīgi slēpu no visiem, neviens nezināja. Biju apsēsta ar \"perfektu izskatu\" un tāpēc bieþi ieturēju \"diētas\",kas manā bērna vecumā izpaudās kā badošanās vairākas dienas un beigās tas beidzās ar padošanos ēdienam. Pārdzīvot to,ka esmu norāvusies no ķēdes bija smagi - vēlviena vilšanās sevī- un sevi nomierināju ēdot,taču,kad \"darbiņš pabeigts\" - asaras un pašpārmetumi.
Sākoties pusaudþu vecuma tipiskajām problēmām, vienīgais veids kā atbrīvoties no stresa,ko biju apguvusi bija šī kompulsīvā pārēšanās un tā bija arvien bieþāka viešņa manā dzīvē (līdz 2-3 reizēm nedēļā īpaši stresainos laikos) . Ar šādu badošanos/pārēšanos/badošanos/pārēšanos ieguvu diezgan vidēju figūru (neesmu resn un neesmu kārna),taču ieguvu arī veselības problēmas... Pēdējā laikā esmu ar to cīnījusies viena pati,bez psihoterapeita palīdzības un šī pārēšanās ir ievērojami retāka (reizi mēnesī... un retāk - jūliijā ne reizi!) Taču zinu - līdz ko atsāksies skola, stress un skolas grafiks es varētu atkal padoties un no tā es nāvīgi baidos!
Nevienam nenovēlu šādu murgu, jo tas sabeidz gan morāli gan fiziski! Jāatrod veids kā stresu pārvarēt citādi,diemþēl ir grūtāk,jo pie ēdiena šā vai tā,ja gribas dzīvot, ir jāatrgieþas.
Es vairs nevēlos izmisumu un melus savā dzīvē, tāpēc smeļos drosmi un iedvesmu,lai sāktu sevi mīlēt un beigtu šo ārprātu. Veiksmi visām!
*** / 2008-08-19 00:33:54 (683)
Es pat nezināju, ka šāda slimība arī pastāv. Vismaz tgd zinu,kas man kaiš!
Man ir normāls svars, bet tāpat nēesmu apmierināta ar to. Jūtu milzīgu smaguma sajūtu. Katru dienu domāju,ka ar nākošo dienu uzsākšu diētu...bet vnm nākošās dienas vakra piēdos tā,ka knapi pakustēties varu.
Kad dzīvoju stresa situācijās,tad nekad nevēlos ēst un ļoti strauji zaudēju svaru,bet kolīdz tieku galā ar šo situāciju tā sākās nākošā problēma-pārēšanās katru dienu.
Vljpr mēģinu saprast kā tikt gala ar šo problēmu!!!
ARII / 2008-08-21 23:09:30 (689)
Cik tas ir gruti, justies slikti, jo visu aiku gribas eest un pardziivot, ka veders izskatas kaa bumba... Mums jaturas un jacer...
inka / 2008-08-24 15:59:22 (698)
Tas viss ie par mani un es gribētu no t\'atikt vaļā.Un patiešām ģimenē lielāka nozīmē tika piešķirta ēdienam un uzmanības trūkums no vecāku puses bija vienmēr.
inka / 2008-08-24 16:09:37 (699)
Meitenes mīļās es zinu kā var atrisināt šo problēmu.Ïoti vienkāši. Aizvietot emocijas,ko iegūstat no ēšanas ar citām emocijām. katrai ir savas aizraušanās un kaislības,bet ja nav, tad obligāti ir jāatrod tādas. Piemēram, dejošana, sports,literatūra, sekss un citas atīvas lietas. Man ļoti labi palīdz velobraukšana, pastaigas, sarunas ar draudzenēm. Ir brīþi, kad nekas nepalīdz...tas ir tad,kad mīļotais cilvēks nepievērš man uzmanību....
izmisums / 2008-08-25 20:33:04 (708)
Kā jau daudzas, es jūtos mazliet atvieglota kaut vai par to, ka tagad zinu, kā to sauc. Un ka esmu slima.
Ar šo slimību sirgstu jau 8 gadus, pirms tam man bija normālas attiecības ar ēšanu. Viss sākās ar komfortu sadzīvē- vnk BIJA, ko ēst un BIJA pilns ledusskapis. Lēnām, lēnām un sākās nakts ēšana, kas kādreiz vēl bija normāla, tad sākās zagšanās un lavīšanās uz ledusskapi. Svars kritās un cēlās 2-3 kg robeþās nedēļā, kas tobrīd likās ok pie maniem 42-47 kg, tad nomainīju darbu un gandrīz visu laiku \"sēdēju\" + neesmu brokastu ēdājs + pusdienās sanāca neizdevīgi, tālu utt iet = ēšana vēlu vakarā, kad to var. Un pārēšanās (kompensācija) brīvdienās. Pirms gada sapratu, ka man ir jau 50 kg un riepiņa, nolēmu kad vien var iet uz zāli- riteņi, aerobika, sākumā bija grūti, gāju 3x nedēļā uz 2 nodarbībām pēc kārtas, laba slodze, sevī beidzot attaisnoju ēšanu, jo tad apzinājos, ka nenāk klāt, tikai vnk varu atļauties ēst tikpat. 9 mēnešus ar brīnumainu apņemšanos gāju, tad sākās vasara, braucieni utt utt- rīšana uz urrā. Un tam visam fonā pikniki un tas, ka man dienā jātaisa ēst savai ģimenei (vīram un meitai) 2, reizēm trīs reizes dienā- tātad- izpalika sporta zāle pavisam un notika vnk sprādziens. Mēneša laikā uzblīdu par 10 (!!!) kg. Un nevaru apstāties. Man sāk nederēt drēbes, es sev riebjos, man pat vairs negribās seksu, jo jūtos trekna un neglīta, nepievilcīga, man ir atnācis draugs celulīts (ātri vien), bet es vienalga \"atraujos\" un mēdzu rīt...Daþreiz es paēdu mazas vakariņas ar ģimeni, kura zin, ka man ir problēmas un cenšās palīdzēt, un tad paiet stunda un es nenociešos un piestampājos nejēgā un ir vnk slikti un apātiski. Un kauns un vainas apziņa. Biju pie ārsta, 2 pateica, ka man manam vecumam u augumam ir normāls svars, trešais teica, ka tā nav problēma ar svaru, bet galvu un viņš neko nevar izdarīt- smadzeņu transplantācija vēl nav iespējama. Ka es esot skaista tāpat.
lūk, tāds stāsts. Jāiet izrīt ledusskapi.
P.s. es nēedu, kad man ir stress, bet gan PÇC tam, kad to atrisinu. Un vēl man negaršo saldumi- nekādi- ēdu gaļu, suši un tādas lietas.
speķele / 2008-09-01 21:37:05 (719)
man viss sākās bērnībā, kad vēl ēdu mātes gatavotu ēdienu. tas bija ļoti, ļoti negaršīgs, tādēļ, ka viņai riebās gatavot un viņa man mēģināja iestāstīt, ka ēdienam nav jābūt garšīgam, citādi es būšot resna, bet veselīgam. laikam kāda tagad padomās, ka man lika ēst dārzeņus un putras...nekā tamlīdzīga! ēdiens tika totāli sabojāts : līdz oglei cepta gaļa, atdzisusi, katliņa formā iestāvējusies putra, pārvārīta biešu zupa, kas sastāvēja no rīvētiem un pārvārītiem biešu biezumiem, gandrīz bez šķidruma u.t.t. savu pirmo mērci mūþā pagaršoju skolā, jo mājās bija jāēd sausi kartupeļi. dabiski, ka sāku sevi lutināt ar bulciņām un šokolādi. tā viss sākās.
tagad arī man ir šī diagnoze. un lai cik tas nebūtu smieklīgi, bet mans kaķis arī ir slims!!! patiešām! pat vēl trakāk slims par mani, jo viņš nav spējīgs analizēt rīšanas cēloņus.
man ir 27 un ar kompulsīvo rīšanu slimoju jau kādus 10-15 gadus. līdz šim no tuvošanās pasaules rekordam resnumā mani ir atturējusi liela un regulāra fiziskā slodze. nezinu, vai kādreiz sevi izārstēšu, bet ir daþas lietiņas, kas šķiet, palīdz manai psihei.
1. patiešām laba metode ir treneþieru zāle vakarā. jo, kad pārnāku mājās, esmu nogurusi un nemaz negribas neko treknu, tikai dzert un augļus. bet tas nav uz ilgu, tādēļ jāizrēķina mājās pārnākšanas laiks tā, lai drīz vien būtu jāiet gulēt.
2. ja ir iespēja saņemties neēst pēc sešiem, vai ēst tikai augļus un dārzeņus, tad pa nakti ir ļoti veselīgs miegs!! tie varētu arī nebūt seši, bet kādas 4-5 stundas līdz gulētiešanai.
3. uzskatu, ka ļoti palīdz piemēram 3 kārtīgas ēdienreizes dienā. piespiest sevi paēst brokastis, ja ne septiņos, tad desmitos, bet kārtīgas, bez sirdapziņas pārmetumiem. tāpat arī sātīgas pusdienas un nedaudz vieglākas vakariņas.
4. un visbeidzot. man palīdz domāt līdzi tam, ko es ēdu no veselības viedokļa. kādreiz es pārtiku no čipšiem, šokolādes, bulciņām u.t.t pirmkārt šīs lietas nedod sāta sajūtu, bet tikai piemāna kunģi, tadēļ nepamet sajūta, ka varētu vēl kaut ko ieēst. otrkārt es sāku domāt par to, ka mans organisms ir pārstājis saņemt vajadzīgos vitamīnus un uzturvielas un es nobijos no tā, ka mana perfektā veselība pāc daþiem gadiem sāks šķobīties. ko es ar to gribēju teikt? man palika sevis þēl. es sataisīju sarakstu ar produktiem, kas satur nepieciešamos vitamīnus un atklāju, ka jebko var pagatavot garšīgi un tā, lai tas nekaitētu svaram=) un kad es sāku iekļaut ēdienkartē arvien vairāk veselīgu un mazāk treknu produktu, sajutu, ka organismam ir vieglāk=)
nebūt neesmu atteikusies no šokolādes, bet tagad to vairs nekārojas katru dienu. un, kas attiecas uz čipšiem, tad bieþi vien jau paņemu tos rokā, bet tad kārtīgi apdomāju, vai patiešām es tik ļoti šobrīd gribu čipšus, ka man vienalga, kurā ciskā tie palix=) reizēm nopērku gan. un arī tikko sakārojās.
ar piesardzību varu teikt, ka ar mani iet uz labo pusi=) ceru, ka kādai no jums palīdzēju=)))

Niky / 2008-09-14 11:55:25 (738)
Bāc..sapratu,kam an tas arī piemīti..nevaru..uznak varu apēst tik daudz ..es ēdu no stresa..man ir trauksmains garastāvoklis-mainīgs...
reizem sanak,bet tad aiziet viss atpakaļ :(
AgA / 2008-09-18 10:46:58 (755)
AK,Meitenes! Kā es jūs saprotu! Man ir tikai 20, bet no apm 12-17 gadu vecumam es tam gāju cauri.
Es vēlējos, lai pievērš uzmanību manam ārējam izskatam, bet vēlāk es sapratu, ka cilvēki daudz vairāk vērtē to, cik interesants sarunu biedrs TU ESI, KÂDS ir TAVS viedoklis. Un VEINKÂRŠÎBA un visu pan\'ākumu atslēga. Un atradās cilvēks, kas to novērtēja.
KO es IETEIKTU? IEMÎLIET SEVI!!!!!!
Pastaigājiet pa baznīcām, nevis tāpēc, lai tagad lūgtu, bet tur ir MIERS, kas loti nepieciesams katram no mums.Pasēdiet laicinu, mierigi paelpojiet.
Ja gribas ēst, vispirms jāizdara ikdienas darbi- j;aizmazgā drēbes, jāislauka grīdas. Pa to laiku novāriet PUÍKÂPOSTUS, KABAÈUS, KARTUPEÏUS, BURKAÒUS, PUPIÒAS.pēc tam uzmetiet uz pannas, edamkaroti ellas, un pacepiet, pievienojiet sāli, garšvielas, balzāmetiķi vai vorčesteras mērci. uZ ŠÍIVJA UZLIEK NEDAUDZ skābā krējuma, paņem glāzi sarkanvīna, un var doties uz DÎVÂNA skatīties TV. KALORIJU MAZ un vēders pilns.
Veiksmi JUMS, MEITENES!!
meitene / 2008-09-26 20:06:16 (778)
sāku mācīties medicīnu, kur par šo lietu arī uzzināju...
tik pretīga sajūta, jo pašai neapzinoties, slimoju ar šo slimību jau gadiem!
kkas jāmaina :(
líga púce / 2008-10-03 01:48:30 (799)
trofera roka,kad to sak apzinaties,ka problemu,bet tas ir gr uti
ak dievs! / 2008-10-08 20:13:09 (820)
man ir 10 jā! ak dievs,šausmas..ko lai es daru...es nejūtos,ka man būtu šādas problēmas..
ciepa / 2008-10-12 23:34:35 (830)
Diemþēl man arī uznāk ēšanas mānijas.Ja esmu mājās viena tad no virtuves ļoti grūti iziet nepaņemot kādu našķi.Vislielākā ēšanas mānija man sākas vakarā, pēc pulksten sešiem, kad esmu atgriezusies no darba mājās.Cenšos nodarboties ar sportu lai nepieņemtos svarā, bet apņēmības nav.Esmu izmisumā un nezinu ko iesākt.Varbūt varat ko ieteikt kā pārvarēt.
njā / 2008-10-18 22:50:05 (844)
wow...man ir ēšanas traucējumi
amial / 2008-10-26 23:23:56 (858)
nu ko dārgās dāmas :D man liekas ka mums visām jāuzrīko ballīte ar sagrieztiem burkāniem un citām jaukām un veselīgām lietām, nezināju, ka mūsu ir tik daudz..
mazaa riima / 2008-11-05 20:25:38 (891)
es ari taada pati :((( bet nevaru novaldities, jo atkal jau gribas pasnakaties pa ledusskapi, pedeja laika censos neturet majas \"izvirtibu krajumus\", lai vakaros nesagribas piestuket sevi ar cepumiem piemeram
arii / 2008-11-09 21:15:18 (898)
arprac, man arii ir siis paresanaas lekmes. tiesaam, es varu neest liidz pat 4aas dienaam un tad stopeeju ieksaa visu ko vien varu atrast , biezi noperku paartiku TAADOS kvantumos un vnk vienaa vakaraa to arii sastopeju sevii..jaa diezgan biezi censos atbriivoties izvemjot, bet tiesaam kaa jau meitenes rakstiija ja man nav izdeviibas to visu atvemt, es vnk staigaaju uzpuutusies un nelaimiigaa..
arii kad esmu pieeedusies un ja kaads ediena gabals ir palicis paari es vinu vnk izmetu miskastee ar ceriibu nepaaresties atkal, bet kad uznaak riisanas lekmes vienmeer sevi saustu par to ka esmu to izmetusi araaa...
es vairs nezinu ko dariit...mans augums 164 un svars 59-57..svaarstaas. tad kad esmu pierijusies ~62.. man ir kauns par sevi!!!! es sevi vnk ieniistu..
es liekos sev pretiga un riebiga.. :(

rijēja / 2008-11-15 19:16:37 (913)
Akdies...un man kauns..atkal nu jau ir 67kg...pagājušo mēnesi bija uz 10kg..mazāk..un zinu ka atkal sekos....bado;šanās..būs atkal mīnus 10it..un atkal noraušanās..un rīšana neprātm...un atkal plus 10:(man tas noriebies tik tāl..es sevi neciešu:(Un es nespēju sevi kontrolēt..kja esmu sākusi rīt..nu tad viss..visu pēs kārtas.....fui
laima / 2008-11-22 00:26:57 (925)
sveikas,es ari esmu kompulsiva edaja(labak apedisim savu stresu vai kompensesim ar to citas jutas,kas mums pietruks vai ir par daudz neka nojugsimies},ja jau radisies kada iespeja to labot,vai vajadziba izveleties dzivot vai rit(veselibas traucejumu del),tad cerams,ka izdzivosanas refleks bus stipraks par risanas,ceru,ka mums visam paveiksies
atklāsme / 2008-12-01 13:52:57 (962)
Ir pagājuši tik daudz gadi un tikai tagad es uzzinu, ka esmu priekšzīmīga kompulsīvā ēdāja. :( Izlasīju visus komentārus un par noþēlu varu secināt, ka visi komentāri varētu būt arī manis rakstīti, jo tas ir par mani (izņemot tās apzinīgākās, kuras sportu pieminējušas). :( Tagad vismaz es zinu, ka neesmu viena un saprotu, ka vārdu salikums - kompulsīvā pārēšanās - ir slimība, kura ir apsēdusi arī mani. :( Kā lai to izārstē???
dindin / 2008-12-03 18:52:35 (971)
+1
tā ir drausmīga slimība, ēdiens pārņem visas domas, vainas sajūta, riebums, ka nespēju sevi disciplinēt un vnk nespēja priecāties par dzīvi, par to, kas man ir, jo lielākais prieks, kaut ļoti īslaicīgs, ir doma par iespēju tūlīt tūlīt apēs kko garšīgu. Tikai drusciņ. Un tad vēl tikai drusciņ. un vēl un vēl, kamēr jau atkal esmu pierijusies ar visu iespējamo (jo garšīgi šķiet pat sausi vārīti kartupeļi) tā, ka nezin,kur likties. Sliktākais taj visā ir tas, ka vēlme pēc kkā garšīga nav mazinājusies :(
es / 2008-12-05 13:14:02 (983)
Lugums administracijai-Ludzu uzrakstiet vairak ka ar to cinities majas apstaklos,jo ka izskatas loti daudzam meitenem is shi kaite(taja skaita man) un psihologs vai psihoterapeits ne visam ir pieejams.Ludzu no mums visam-PALIDZIET!
polo / 2008-12-22 10:38:13 (1025)
esmu calis speleju futbolu un man dazreiz uznak risanas lekmes man pat ir bijis ta es 10 dienas pec kartas edu visu kas vien ir majas .ta ka esmu loti tievs jeb kaulains loti resns es neeasmu palicis bet vienreiz paskatijos spogulu ieraudziju savu presi kas man bija normala bija palikusi resnaka neka pirms tam 10 dienam kad es tas 10 dienas katru dienu pec kartas edu loti daudzn par to es esmu loti dusmigs.viegli ir palikt resnam bet lai atkal butu tievs ir loti smagi jastrada.Ir ari bijis ta ka es edu 5 dienas pec kartas edu loti daudz bet piektaja diena es nenormali riju jo lekme bija uznakusi man es apedu taja piektaja diena 3 scivus ar mammas gatavotu saldo sariveta fafele putukrejuma ar ciseli un zupas scivi lielo tad pacinu zupu 8 abolus stiklenes nosukaju 20 kas majas bija panu ceptu makaronu ar sieru viens pats semusku paku lielo 200gramu viens pats tad vel cepumu paku viens pats UN KUNGI VIENKARSI PLESA PUSU SAPES BIJA NEZELIGAS.bet pats stulbakais bija tas ka man vederu plesa pusu bet es turpinaj rīt un rīt .PEC TAS ESANAS ES PALIKU RESNAKS UN ES BIJU LOOOOTI DUSMIGS UZ SEVIM ES PAT GODIGI SAKOT VIENREIZ APRAUDAJOS.BET TA KA ES ESMU KAULAINS ES IPASI NEAUZTRAUCIS>BET RESNAKS ES PALIKU.loti lielas dusmas man ir par manu presi jo ta ir palikusi resnaka jo ir vairak tauku uz vedera neka bija un dirsa ari resnaka palikusi ka spiez dzinsi jo pirms paresanas man nespieda un ari gurni palika resnaki es biju histerisks un loti dusmigs par to ka man prese un veders un gurni ir palikusi resnaki.man tagad pat ir nozela ka man pilnigi gribas est est est est es savaldos jo vel resneks es negribu palikt.viss lielaka nozela ir par to ka es tacu vareju neest tik daudz un viss butu bijis normaliu un man presite,dirsa gurni nebutu palikusi tik resni ka tagad bet tagad es esmu loti dusmigs uz sevim ka pat tagad rakstot varetu raudat .TAPE TA NEDARIET JO NOZELOSIET LOTI UN ARI DABUSIET KLAT LIEKOS KILOGRAMUS . VIEGLAK IR PARESTIES RISANAS LEKME UN DABUT KLAT LIEKOS KILOGRAMUS KLAT NEKA TOS NOMEST JO NOMES IR LOTI GRUTI TAPEC JA IZLASIET SO UN JA JUMS IR RISANAS LEKME KARTIGI APDOMÂAJATIES.........
bumbuls / 2009-01-09 01:14:46 (1066)
es saprotu,ka arī mani skar šī slimība,taču man ir mazliet savādāk.Rīšanas lēkmes man sākās no kāda novembra līdz maijam,un pieņemos svarā pa 10 kg.Taču visu šo laiku arī sportoju ,bet rīšana dara savu.Es ļoti bieþi mēģinu vakaros pēc pierīšanās bāzt pirkstu rīklē,lai atbrīvotos no ēdiena,ja tas izdodas pēc neilga laiciņa es vienalga atkal pierījos un tikai tad varu aiziet gulēt.Man ir nenormāli izstaipīts kunģis,un nezinu kā lai to samazina,varbūt kadam ir kāds padoms,ar kuru padalīties.
jolanta / 2009-01-15 11:59:19 (1094)
sausmas tikaij izlasot so rakstu es atklaju savu kaiti.biju normala meitene 50 kg bet tagat divu menesu laika esmu uzedusi 24 kg tas ir tiras sausmas pati sevi nevaru ciest.katru dienu domaju rit needisu pec 18.00.bet ta dienas iet un es tik riju un riju .man nau ipasi svarigi ko est salu jeb saldu.kad apedu saldu gribas ko pa virsu pagraust salu un otradigak tas ir ka nebeidzamaIS APLIS.
zuzis / 2009-01-15 22:58:06 (1097)
Man arī ir tieši tā pati slimība vai varētu teikt arī atkarība. Jau apmēram pirms gada uzzināju, ka slimībai ir nosaukums un ka neesmu viena, kas ar to slimo. Bet mainījies nekas nav - vai nu ievēroju diētu, vai nu pārēdos, daþreiz cenšos ēst normāli, bet tad atkal pārēdos. Es tā iedomājos, varbūt paliktu vieglāk, ja parunātu ar kādu sev līdzīgu. Jo tiem cilvēkiem, kuri neslimo ar ēšanas traucējumiem, ir grūti saprast, kā var būt problēmas ar ēšanu. Ja kāda vēlas, atraksta- zuzis@tvnet.lv
moona / 2009-01-17 14:57:29 (1103)
bieþi domaju ka ar mani nav kas kartiba ,tiko atbildot uz testu atskartu ka 2 atbild, bija ne parejas bija cik noprotat ja........tatad vis klust skaidrs kas ar mani paris menesus ir noticis......vis stulbakais ka nevaru sev nekadi palidzet......:(.....
Baiba / 2009-01-28 09:17:15 (1142)
Es aizpildot š testu uz visiem jautājumiem varu atbildēt ar - jā!
Šis raksts pilnīgi raksturo mani.

Jautājums / 2009-02-01 14:40:00 (1163)
Vai tas var būt arī iedzimti? Vai arī vienkārši ieaudzināts. Mūsu ģimenē - ja tu neēd [daudz], tad ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tas taču nav normāli! ;(
laacis68 / 2009-02-04 09:24:39 (1173)
...es arī pievienojos šim pulciņam-turamies,lai mums izdodas sevi pierunāt neaprīt \"zirgu\"!!!
liene / 2009-02-04 21:46:05 (1176)
cik jums daudz ja man ....pat bails teikt 18
edaja / 2009-02-23 20:48:53 (1233)
es izpildiju testu, es atbildeju uz jautajumu \"ja\" 14 rezes, ES ESMU KOMPULSIVA EEDAAJA, sausmas, es nekad nezinaju agrak, ka ir vispar tada slimiba
SISE / 2009-02-26 17:18:54 (1249)
Es arī mocos ar šo problēmu.. es tikai nezināju kā tā saucās...
Es savas problēmas un raizes appēdu... sekas lieki 25kg... augums 178.
Mocos ar diētām.. saprotu ka nevar ēst vakarā, bet man diena beidzās vēlu.. tā ap 11.vakarā
Skumjā / 2009-03-12 23:49:46 (1373)
Ir skumji apzināties, ka tāds process kā ēšana var nozīmēt tik bezgalīgi daudz..Daudzreiz esmu domājusi..nju ko tad īsti nozīmē ēst? Kapēc jāapēd neskaitāmi saldie batoniņi, lai saprastu, ka esi paēdis, ja varētu labāk apēst pavisam pavisam mzl? Mzl no viena, no otra..Ko gan nozīmē tas ēdiens? Sajūta, ka nevis ēd, bet rij..un kāda jēga, ka piebāþ pilnu vēderu ar visādiem \"mēsliem\"katru dienu un pēctam mokās pārmetumos..Kāpēc laiku, ko citi pavada sapņojot, mācoties..man ir jādomā..ooo aiziešu uz veikalu un nopirkšu to un to..Eh, diētu sākšu rīt..Skatos uz visām slaidajām un domāju..eh..ja es būtu tiiiikkk superīgi slaida:))))) Bet atkal un atkal skatos spogulī, uz svariem un redzu to pašu apalīti, kas savos tikai18g gados sapņo par figūru kāda bijusi 5g atpakaļ..1,76m un 84kg..Daudz ne? Nesen uzbarojos, noraujoties no savas kārtējās diētas un organisms to nezkāpēc uztvēra pa visam saasināti +5kg..Tā noriebies, ka visus šos gadus neesmu normāli dzīvojusi..no diētas uz diētu..apburtais loks..sapnis, kas ikreiz pēc pārēšanās pārņem ar jaunu sparu- iegūt skaistu slaidu figūru, ideālus ēšanas paradumus, pašapziņu..Viss izplēn vējā...vai tiešām liktenis ir palikt resnai uz mūþu? Svarā ar diētu palīdzību itkā cenšos noturēties..biju pat 77,..bet ne uz ilgu laiku..Kad eju uz veikalu domāju..ko citi padomās..atkal tā resnā pērk, lai uzbarotos vēl resnāka..kompleksi jau ilgu laiku no vecāku, draugu,radu puses..pat spīts nav palīdzējis..
Biju domājusi, ka esmu vnk cilvēks bez rakstura, ka nespēju sevi kontrolēt utt. Îsti nezinu, ko darīt ;( Nesen pamēģināju hromu..pirmajā dienā sajutu kā ir būt parastam cilvēkam..ik kolosāla sajūta, ka nav jādomā par ēdienu..bet tas bija īslaicīgs efekts :(
Bezcerīgi ne?
cīnītāja / 2009-03-13 02:18:33 (1374)
es ēdu (rīju), jo jūtos vientuļa, nedzīvoju Latvijā, te tuvu draugu nav,kad esmu darbā, nav tik traki, bet kā ir brīvdiena,tā man mute nevērās ciet. sēþu visu dienu mājās viena pati un galvā atkal rodas domas, ka esmu vientuļa, man neviena nav, esmu resna, nesmuka utt, tāpēc ēdu visu pēc kārtas.
Tad izdomāju, ka tam jāpieliek punkts, mēnesi atpakaļ sāku ieturēt 13 dienu japāņu diētu, kuru izlasīju vienā krievu saitā. tur daudzas sievietes katru dienu apsprieþ šo diētu forumā un palīdz ar labiem vārdiem, kas deva gribasspēku izturēt līdz galam, tas bij gandrīz tas pats, kā dzirdēt labus vārdus no draugiem.
šo 13 dienu laikā nometu 5 kg, uzradās gandarījums par sevi, laikam vairāk priecājos nevis par pazaudētajiem kilogramiem, bet gan par to, ka izturēju tās 13 dienas. pēc diētas izslēdzu (gandrīz pilnībā) sāli no sava uztura, saldumus, sāku pati gatavot, neeju vairāk uz \"fast foodiem\" \"McDonaldu\", ejot uz veikalu neskatos uz čipsu plauktiem (čipsi un vispār kartupeļi ir mans mīļākais ēdiens), pērku augļus, jogurtus, dārzeņus, liesu gaļu. cenšos ēst 3-4 reizes dienā, uz vakarpusi ēdu tikai jogurtus, augļus, riekstus.
Un tā jau mēnesi. šā meneša laikā esmu divas reizes, tā teikt nogrēkojusi, pie draudzenes uz sālsmaizi aizgāju, ēdu visu un vairāk nekā gribējās un 8 martā apēdu pusi tortes. Un es noteikti zinu, ka vēl būs tādas dienas, kad es noraušos un atļaušos sev ēst visu ko gribu, bet es noteikti centīšos to kontrolēt un nākošajā dienā atsākt savu tagadējo dzīvesveidu.
Vēlu visām veiksmi cīņā ar šo slimību!
Galvenais pārvarēt sevi, nolikt sev priekšā mērķi un neļaut vientulībai un stersam ņemt virsroku, jo esmu pārliecināta, ka šie divi iemesli ir visām mums kas cieš no rijības.

varbūt palīdz? / 2009-03-18 10:20:03 (1392)
Varbūt manis rakstītais kādai noderēs.
Çšana IR kompulsīva, TOMÇR, pirms iet pie ledusskapja, ir brīdis, kad nodomā - esmu slikta, resna un bez rakstura, tomēr es to darīšu. Es mainīšos, bet vēl šo vienu reizīti to atļaušos.
Piedāvāju radīt iemeslus, kā pārraut šo apburto loku, no kura nevar tikt laukā:
=) sākt iepirkties vienu reizi nedēļā, nevis katru vakaru atjaunot iepriekšējā vakarā izrītos krājumus. Vienā vakarā var aprīt visai nedēļai paredzēto, bet ko ēdīs ģimene pārējās 6 dienas?
=) Pārrēķināt aprīto naudā. Sanāks tādas summas!!! Lieki nomesta zemē nauda! Tur būtu sanākušas jaunas kurpes, jauns kostīms...
Lai veicas!
Viena no jums / 2009-03-19 22:23:01 (1400)
Mūsu ir tiešām daudz. Un esam spērušas lielu soli uz labo pusi, jo beidzot ieraudzījām, kas tad ir tā mūsu problēma!Ierosinu izveidot domubiedru grupiņu, kurā dalīties pieredzē, emocijām un vienai otru atbalstīt, uzmundrināt, motivēt!Ko sakāt?Kopā būs vieglāk!Ja ir interese, rakstiet uz juulijatuchina@inbox.lv
Susks / 2009-04-02 00:44:01 (1431)
Es arī tik ilgi nevarēju saprast, kas ar mani notiek. Pec pārēšanās lēkmēm sevi tā ienīdu, un no tā gribējas ēst vēl vairāk. Priecājos, ka nu vismaz zinu kā sauc manu problemu, atliek tikai ar sevi tikt galā. Kā to izdarīt, pagaidām nav ne jausmas.
es / 2009-04-24 10:32:39 (1555)
es zinaaju,ka ar mani kaut kas nav kaartiibaa,bet nezinaaju ka tam ir nosaukums,taapeec nelikos ne zinis.. tagad izlasot sho visu,saprotu,ka patieshaam esmu slima.!
NJAAA / 2009-04-26 01:39:28 (1558)
es jau sen esmu ieverojusi, ka ar mani nav labi...man biezhi uznaak riishanas lekmes kuras veelak loti nozeloju, bet nezinu ka to apturet, censos sevi sodit, varu badoties ilgi un pec tam pierities visu pec kartas, iipasi kad jutos slikti, domaju cik esmu resna, atnaku majas un pieedos un jutos slikti...un neko nnevaru padarit sev, tgd es cenos cik speka veseligi iztureties pret edienu,.
Lula / 2009-04-29 15:36:23 (1564)
es arī te piederu.... :((((
nezinu kā ar to tikt galā ;( ;( ;(
ex_roziine / 2009-05-07 03:05:44 (1593)
16-jaa,6-nee beidzot es uzzinaaju ka arii taa ir slimiiba.. nu ko ... anorexija tiinja vecumaa buliimija agrajos 20 ... a kas tagad ... praatinj naac maajaas! laiks tikt pie beebja tad varbuut beidzot naaktu apskaidriiba manaa muuzhaa....
Çrglēns / 2009-05-07 15:47:06 (1595)
16 gados uzkāku dietu, kas pamazām, palēnām pārauga anoreksijā. Gāja visādi - nespēks, atmiņas traucējumi, menstruāciju zudums, sevis nepārtraukta šaustīšana par \"pārkāpumiem\", etc. Tad pārmaiņas dzīvē, nomierināšanās un momentāns svara pieaugums, tad atkal nākamais grāvis un atkal stipra badošānās, atkal tiku \"normālā\" figūrā. Pēc tam nedaudz, nedaudz pierimums, bet sevis kontrole vienalga neatslābst, tomērnav tik pārmērīga badošanās. Nākamais posms grūtniecība, kuras laikā vienalga nekādas diþās vaļības. Pēc dzemdībām pirmā doma, kā tikt vaļā no liekā. Bērna barošana nekādus ekstrēmus soļus neļāva, nemitīgs stress un tāds bezspēks, ka nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem lika sākt brīvos brīþus izmantot ēšanai. Ar ēšanu aizrāvos, tas turpinājās arī pēc krūtsbarošanas pārtraukšanas (kad vairs nebija nepieciešama tik liela enerģija). Nu esmu 3x lielāka nekā pirms grūtniecības un 2x lielāka nekā bērna barošanas laikā. Tas dzen izmisumā, bet nevaru stāvēt pāri nepārtrauktai rīšanai. Es vairs nekontrolēju, cik apēdu, bet visu laiku ir pārpildīts vēders un neskatoties uz to, mute kustās. Apskaidrības brīþos tiek lietotas caurejas zāles, bet tās ar vairs nepal\'īdz apturēt apjomu pieaugumu. Ak ,Kungs, kā grbētos tikt no šī murga laukā.
Un neesmu es nekāda padsmitniece, bet gan dāma pāri 30...
ex_roziine / 2009-05-08 00:42:28 (1596)
es atkal domaaju ja man buutu beebis tad man buutu kauns shitaa dariities un arii praats buutu nodarbinaats ar aukleeshanos ,toch zinu ka gribeetu par visaam variiteem buut smuka maaminja saveejam.
es ar neesu padsmitniece bet veelajos 20mit ,bet probleemas ar eeshanu jau no pamatskolas laikiem...esmu noleemusi tam pieteikt karu veseliiba jau sen chupaa imunitaates nekaadas mans organisms nespeej uzveikt nevienu slimiibu gribu buut taada kaa pagaajusho vasar(es briinos ,bet es iztureeju un likaas jau ka tas aizies uz muuzhu)-vesela slaida un laimiiga ... es varu !gribu buut arii smuka beibe savam puisim citaadi man kauns pat miileeties ar vinju ja vien neesmu iedzeerusi vai ja vien nav pikja melna tumsa....
shovasar noveelu visaam buut speeka un izturiibas pilnaam ciinjaa ar sho mokosho slimiibu!
domingo / 2009-05-17 15:31:40 (1619)
Arī es jau labu laiku cīnos ar šo problēmu - nav viegli....... Tas viss mani nomoka jau apmēram pusgadu- pa to laiku saviem 55kg esmu pieplusējusi jau kādus 8kg. :(
Ik pa laiciņam saņemos kādai diētai, bet pēc pirmajiem nomestajiem kg jau atkal \"noraujos\".
Trakā pierīšanās notiek vakarā, vienkārši ēdu visu pēc kārtas.... tajā brīdī mierinu sevi ar domu, ka no rītdienas noteikti sākšu tievēt.......bet.....

Hmm. / 2009-05-24 20:29:40 (1632)
:( Kur meklēt palīdzību? Te ir tik daudz palīgā saucienu! Kur to meklēt? :(
kik / 2009-06-06 02:14:58 (1652)
Nja es ar par šo visu nezināju..
Es arī varēju ēst kā traka saldumus- pa pāris šokolādēm dienā un ne jau mazajām, piemēram Princeas, Karūnas..Kā tik neapēdu- uznāk trakuma lēkme un skrienu uz veikalu, bet tad ir vēl trakāk.Jo īpaši sesijas laikā. Tagad jau piektā diena kā atturos- nevienas sokolādes :), toties atļaujos kādu biezpiena sieriņu, lai nav tik traki, daudz ūdens.Sportoju, kaut kā turos, ceru būs labi, galvenais, ka tagad arī ir sesija. Turaties arī jūs. Iesaku ēšanas lēkmēs ēst augļus-piem, ābolus, tie ārtāk rada sāta sajūtu un nenodara pāri kilogramiem.
/ 2009-06-19 00:20:50 (1676)
Bet es reāli nezinu, ko lai es daru.
Jau vairāk kā gadu mēģinu sevi ierobeþot, bet tas viss beidzās ar vairāku kilogramu ēdiena apēšanu. Es varu apēst dienā divas burciņas ar šokolādes krēmu un pat nejusties paēdusi (kopā tie ir 800 grammi un 240 grammi tauku + baltmaize).
Manā dzīvē ir zudušas visas pārējās intereses. Viss par ko es domāju ir, kā kļūt brīvai no tā visa un man nav nekādu ideju, jo šķiet, ka esmu izmēģinājusi visu.
Jāmin arī tas, ka pirms vairāk kā pusotra gada man bija anoreksija no kuras ar lielām mokām atbrīvojoties esmu pieņēmusies svarā par padsmit kilogramiem, bet pārtraukt savu rīšanu es arī nevaru.
Lūdzu, palīdziet man.

zuzis / 2009-06-19 12:44:01 (1677)
Kā tieši tu vēlies, lai tev palīdz?Tu domā, ka, ja kāda šeit ierakstīs komentāru ar padomu, tu izveseļosies. Te jau ir daudz komentāru, un izskatās, ka neviena te aktīvi nediskutē, ja tev tie nepalīdz, tad diez vai palīdzēs kādas tik pat izmisušas meitenes komentārs vai arī tādas, kas nekad nav ar to slimojusi. Jo, ko tad viņas reāli var pateikt - skaiti kalorijas, neēd pa vakariem, atrodi sev kādu aizraujošu nodarbošanos, aizslēdz virtuves durvis. Çšanas traucējumi ir jau daudz nopietnāk nekā vnk pieēšanās svētkos un daþi liekie kg. Šajos komentāros, piemēram, metenes ir atstājušas savus e-pastus un tu vari viņām rakstīt, lai kopīgi mēģinātu risināt problēmu, vai arī divus komentārus virs tavējā psiholoģe piedāvā savu palīdzību, vai arī sadaļā bulīmija arī ir daþu meteņu tel. nr un e-pasti, jo arī bulīmija bieþi vien saistās ar pārmērīgu rīšanu, nu tikai pēc tam seko atbrīvošanos no ēdiena. Un ja tu redzi, ka nekas tev nepalīdz un tu esi tik daudz izmēģinājusi, tad tu jau pati zini, ka jāgrieþas pie ārsta, kas risina šādas problēmas. Jācenšās internetā atrast, kur ārstē ēšanas traucējumus vai jāiet uz reiz uz kādu iestādi un jājautā, vai viņi piedāvā tāda veida ārstēšanos. Tas protams maksās dārgi, bet var jau krāt naudiņu, ja ir iespējams. Vai nu arī jātiek pašai galā. Jo tas ir kā apburtais loks, pati zinu, jo slimoju ar šo slimību. Un ja nav gribasspēks, apņēmšanās un pacietība, tad nezinu kā var tikt galā un ja vēl neiet pie ārsta. Tad, man liekas, jānotiek brīnumam, kaut kam, kaut kādam pavērsienam, notikumam, kas radikāli mainītu tavu dzīvi. Agrāk es slimoju ar bulīmiju un daļēji izveseļojos, jo sapratu, ka tā varu ļoti sabojāt savu veselību. Varbūt tev pilnīgi jāmaina sava dzīve, savi paradumi, ikdiena, nodarbošanās. Jo, ja cilvēks, slimo ar ēšanas traucējumiem, tad jau noteikti viņš nejūtās pilnībā laimīgs. Kaut kas nav kārtībā. Jo diez vai pozitīvs, dzīvespriecīgs cilvēks, kurš ir ar visu apmierināts, sēdēs mājās un rīs.?????? Pateicu, tikai savu subjektīvo viedokli. Varbūt kaut kas noderēs. Kā jau teicu arī pati slimoju, tomēr cenšos nepadoties un cīnīties! :)
minnija / 2009-08-20 02:30:56 (1759)
ari es esmu izgajusi sim cauri. pati virs neticu ka murgs ir beidzies. veselu gadu mocijos, pa naktiim raudaaju, jo sevi vairs nepazinu. vareju apeest 3 sokolades tafelite, cipsus, makaronus un ta katru dienu. badojos 5 dienas, bet pectam atkal atrikutu atpakal bedree. vairs nezinaaju kas man spees palidzeet. jutos tik nozelojama un bezpalidziga. bet sakas vasara. saku vairaak laika pamaviit kopa ar draugiem, majas uzturejos pec iespejas retaak- ballites, pargajieni, sauloshanaas, pikniki utt. saku justies laimigaka un apmierinataka ar dzivi. bija daudz pozitivaks noskanojums, jo biju cilveekos, forsaa saboedriba. par edienu nebija pat laika domaat. ta nu luuk es izraapos no bedres. vienkarsi atbrivojos, palaidu grozus valiigak, sev neko neparmetu, iepazinos ar jauniem cilveekiem. pasai nemanot uzveicu to riebigo monstru-kompulsivo paresanos. nu jau 3 meneshus dzivoju brivi un gustu apmierinajumu ari no 2 sokolades gabaliniem(nevis tafeleem)
Bibuce / 2009-09-22 15:17:35 (1800)
lolz taja testa man bija kadi 3 - 4 jā :D
Līga / 2009-10-16 21:39:55 (1832)
Man ir šīs pārēšanās lēkmes. Liekā svara man gan nav, jo pēc pārēšanās seko badošanās. Esmu gājusi pie psihoterapeita, bet tas man nelīdz. Vienīgais ko varu ieteikt ir skaitīt kalorijas un censties sevi ierobeþot.
Fishma / 2009-10-19 21:49:23 (1834)
Paldies spekele labs stasts.
Mans stasts ir tads ,kad no bernibas ir depresija,vecaki sita,bija jaaudzina brali,masas,jaiet uz skolu ar neizpilditiem mejas darbiem.Skola apcela.12-mit gadu vecuma domaju par nopietnu pasnavibu,aizgaju,bet nezinu saluzu kad bija tada iespeja.16gados aizbegu no majam.Vecaki ir skirusies,tadel ari no psihologiska viedokla vecaki nav iemacijusi uznemtties atbildibu.Tadel ari teiksim ta nav videjas izglitibas.
Esmu vientula mamina,.Par dzivi nesudzos un nevienam neraudu uz pleca,si ir pirma x kad uzraxtu vai lieku kadam to zinat.Raksturins ari man ne pa jokam,pateicoties savai dzives pieredzei.
Man ir depresija,smaga pakape iznemot man tuvos cilvekus neviens to nemana un nezin.Si pati depresija,man liek atvert leduskapi un est lidz kamer veders sap,jeb pamatiga paresanas.Si depresijas paresanas,sakas jau sen pat neatceros kad.Bet bija pa retai reizei.Un nu jau kadus menesus 5cus saka pastiprinaties.Un nu ja ir tik liela pakape,kad no si testa 5bija ne.Un mazakais kas mani uztrauc ir paresanas,vai liekaais svars.Jo ta citi necies no manas depresijas.Nezinu,skiet,kad laikam jau tas viss ir loti nopietni.Un tas mani sak radit bazas,jo man ir 23 gadi un esmu simpatiska meitene,bet bail no sevis,sak palikt.
Bet paldies,kad ir apraxtita si problema!
Rudite / 2009-10-24 01:00:24 (1842)
man liekas ka musu riimas ir vairaak nekaa to anoreksiju slimniechu :D jauki, tagad vismaz zinu kaa sauc to nezveeru kas mani apseedis... neko nesoliishos ka ciiniishos, jo tiiiiik daudzas reizes jau esmu saluuzusi, ka par sev dotiem soliijumiem pashai naak njirga... kaa buus taa buus... dariisu visu pareizi nevis soliishos... noriebies jau soliit sev...ka neriishu vairs.... paaris dienas noturos a peec tam vienaa dienaa pierijos par visaam taam iztureetajaam dienaam...esmu raudaajusi, kliegusi, pat veeleejusies sev galu dariit deelj taas riishanas un deelj taa ka esmu tik vaaja.. laikam jau pareizi bij saciits ka vissmagaakaa ciinja ir pasham pret sevi... ne ar vienu par to nerunaaju, ka esmu riima, ka neko sev nevaru atteikt... visu to turu sevii... achoknos jau vispaar tikai tad kad ir taa smagaa paariishanaas sajuuta...taa ir tik shausmiiga probleema... Davaj nesoliisim bet dariisim ! uff...bik vieglaak palika :) Speeku jums ciinjaa pret sevi... lai speetu buut mieraa ar sevi...
Rudite / 2009-10-24 01:04:44 (1843)
srrudite@inbox.lv ja kaada veelas ar mani kopaa ciiniities pret sevi...kopaa vieglaak... atbalstiisim viena otru.
mīce / 2009-11-02 20:40:20 (1853)
Tieši tā ;( Es sapņoju, kā varēšu ieiet McDonaldā un čīzburgera garša jau dienām stāv mutē, kad nevaru vien sagaidīt, kad tikšu no skolas ārā. Draugs ir vienkāršī neizpratnē, kā es no normālas meitenes esmu pārvērtusies 70kg smagā apalītē! Es ļoti gribētu notievēt, kaut vai viņa dēļ, bet šīs lēkmes ir spēcīgākas.
Viņš ieteica man vairāk sportot - jā, itkā jau es atbrīvojos no emocijām un tā, bet reizēm Universitātē ir tik liela slodze un tik maz laika kam citam, ka vakarā mācoties viens cepums pēc otra iet iekšā un šķiet, ka vēderā kkas skrāpējas un es pat nemanu kā visi \"saldumu krājumi\" pazūd! Jā, esmu arī slēpusi no drauga saldumus, jo man 1)ir kauns no viņa 2)man bail, ka viņš varētu sadusmoties, ka neko nedaru lietas labā. Mēs neesam bieþi kopā, jo viņš ir ārzemēs, tāpēc bieþi jūtu vientulību, nomāktību. Kronis visam laikam ir tas, ka es slēpu Makdonaldā dabūtās glāzītes. Beigās atdevu viņas draudzenei!
Mani vecāki nav nekādi lielie ēdāji, taču kad aizbraucu pie viņiem uz laukiem, mamma grib kaut ko garšīgu uztaisīt....Pirmdienā jūtos tik vainīga, ka visu dienu neko neēdu, bet jau otrdien nespēju paiet garām veikalam - sapērkos cepumus, sieru, kāruma sieriņus un kolu. Atbrīvoties no ēdiena neesmu mēģinājusi...
feja... / 2009-11-06 11:28:25 (1877)
Lasot rakstu un komentārus nodomāju, cik gan man tas viss ir zināms un pazīstams... un cik skumji tas viss...
Esmu to visu pārdzīvojusi un jau kādus 7-8 gadus dzīvoju kā normāls cilvēks...
Man ir bijusi, gan anoreksija, gan šī kaite kopumā kādu 10 gadu garumā un varu pateikt, ka tiešām ir ārprātā smagi domāt visas 24 h diennaktī pa ēšanu un savu svaru. Jāpiebilst, ka mans svars mainījās robeþās no 50-62 kg. Esmu izmēģinājusi visas iespējamās diētas un lietojusi kaudzēm zāles, labi, ka laikus beidzu... jo parādījās citas kaites, kas varēja beigties letāli :(
Grūti teikt, vai apkārtējie to pamanīja, tuvākie droši vien un vīrs - pavisam noteikti. Lai nu kā, bet viņš mani, pieņēma un atbalstīja... vismaz nejutos atstumta... Atlika cīņa pašai ar sevi.
Piedzimstot bērniem, kaut kas notika, mainījās, nebija vairs tik daudz laika domāt par sevi... bet galvenais - tā bija mīlestība, kas mainīja manu dzīvi, cēla pašapziņu...
Mainīju ēšanas reþīmu, nevis ieturēju diētas, tolaik nopirku grāmatu (kr.v. Diēta gurniem), ja tā var teikt - ēšanas reþīms ar minimālu tauku daudzumu. Tādā veidā iemācījos ēst tik, cik gribas bez vainas apziņas un pie reizes tievēt, protams, ka katru dienu pa druskai pārkāpu, bet kopumā iemācījos sevi nevainot, ka ēdu...
Ar šī brīþa zināšanām varu teikt, ka mums visapkārt ir daþādas būtnes no mums neredzamās pasaules, kā arī cilvēku enerģētiskajā laukā atrodas enerģētiskie parazīti, astrālās būtnes u.c., kas mums neļauj atbrīvoties no tamlīdzīgiem un savādākiem netikumiem...
Viņas tur mūs verdzībā, pirmkārt, iestāsta, ka esam resnas, grauj pašapziņu, otrkārt , uz bēdām liek saēsties līdz vēdersāpēm u.tml., tāpēc ir bezcerīgi staigāt pie psihologiem, psihiatriem, dzert zāles, kas vēl vairāk nomāc nervu sistēmu vai ieturēt visādās zvaigþņu diētas, tas ir iziets cauri desmitiem un simtiem reiþu, nestrādā...
Ja varu palīdzēt, lūdzu rakstiet... kristine.sterna@gmail.com
mazina / 2009-11-19 02:24:39 (1900)
es nevaru izturet ka nevaru est ko gribu.edu pec iespejas veseligak un daudz sporoju bet prieks mana vecuma(16) mans veders izskatas drausmigi.
Dddd / 2009-12-12 16:51:23 (1934)
traki,pirms tam neko par shaadu probleemu nebiju dzirdeejusi. atbildeeju uz testa jauitaajumiem,traki,man laikam ir taa probleema. mani tas biedee un iisti nezinu,kur mekleet paliidziibu,drausmiigi,lasiiju sho te un domaaju,ka to uzrakstiijis kaads cilveeks,kas mani no malas veero.
ievucitis / 2009-12-16 19:07:19 (1938)
Un tā viss sākas un turpinās....Ä“st, skaitÄ«t kalorijas, diÄ“tas, un atkal klāt kg. Garastāvoklis kā Å¡upolÄ“s. Te manÄ“jie mani apceļ-ko esmu salietojusie. T atkal raudu un piekasos visiem un visam. Neredzu jÄ“gu pat dzivot. Nekam nav nozÄ«mes...
elinaa / 2009-12-28 15:27:26 (1956)
dievs cilveku ir radijis pilnigu.parejais ir atkarigs no pasa cilveka.katrs pats sevi pataisa par mulki un pasnavnieku.ir jamaina sava attieksme.garstavokli nomaca liekais svars.protams neviens sporta veids tevi nepataisis no resna uz tievu modeli,bet ta ari nevajag!nenem daudz galva ko tev saka!es vasara skrienu katru dienu kadus 4km.ja tu zinatu ka tas uzlabo garstavokli!ja tu juties dranķīgi vnk izej lauka un paskrien un izstaipi kajas!nav tev jaskrien uzreiz nezin cik kilometri.skrien cik tu vari.tu redzesi ka mainisies tava attieksme.pamegini un tev varbut iepatiksies!:)
ta pati / 2009-12-28 15:34:36 (1957)
ja kads redz ka tu slikti jutie un vel pietam pasaka tev vel kko riebigu,nekad nenem to cilveku pa pilnu,jo vinam pasam iespejams ir problemas un vins tik zin dirst!
yooo^ / 2010-01-27 22:53:05 (2079)
MAN IR TIEŠI 10 :D bet bāc. ;D es arī tagad gribu ēst
slauja / 2010-03-03 16:02:15 (2149)
Oi.oi.oi...
sveiciens visaam.
Nu kaa lai saka, atkartoshos, bet nu beidzot nejutos kaa vientulja sala ar savu dzives mokosho problemu..Kkada zinja es vienmer esmu apzinajusies, ka kkur ir cilveki, kas ta pat ka es-netiek ar saviem \"tarakaniem\" gala.
Stasts sekojosh...ka sirgstu ar sho kaiti jau ar no agriniem tinju gadiem un vienmer biju cerejusi, ka tur tas viss ar paliks. bet ne. man kauns, ka nu jau esmu toposha maminj, ar savu gjimeni, bet joprojam nevaru uzvaret cinju ar pareshanos....sajuta tada, ka uz to mirkli, kad tiem pienjemts lemums iet uzbrukuma uz virtuvi, mans veselais saprats atsledzas...kads nu vairs veselais:) un tad pec trakas uzdzives divvientuliba ar savu apetiti eju atbrivoties no ta visa. Un tad uz mirkli iezogas apmierinajuma sajuta, ka pagrekojusi esmu, bet kg tomer nebus klat..bet tad es iedomajos-arprats!!!kkads murgs!ir biju doma nofilmet sevi no malas, cik atbaidoshi tas izskatas, tad varbut es pastatos..nesaprotu, kur esmu kljudijusies...vientulja neesmu, blakus man ir satriecosh virietis, zem sirds berninjsh..un es daru ko tik atbaidoshu...jaa, zinu ar shaustishanu sev nepalidzu. bet domaju, ka shis ir pirmais solis-atzit, ka esmu slima, ka neesmu tada viena, un beidzot ar ieterp vardos savas izjutas.
esmu sportiska, un domaju, ka redzot mani uz ielas, neviens cilveks neiedomatos, ka kkads tas ir iespejams. to ko dievs man ir devis-es ar vieglu sirdiizvemju poga..skumji. bet nu, meitenes, pietiks sevi zhelot!!!nav tas tik bezcerigi kaa liekas. Ziniet, ja vezha slimnieki spej atgut dzives prieku un turpinat dzivot, kas mums-miletam, skaistam un gudram tas trauce!!!? Nevajag padoties!!un pie katras neveiksmes teikt-nu nesanaca, ka ir ta ir. Ne, lai seko vel neveiksmes, bet tas ir celjsh kaa atras pareizo pieeju un but viena komanda ar sevi, nevis ar tiem naskjiem!!!!
gribetos, lai atrastos, meitenes, sievietes, kas ir gatavas par to runat. Jo laikam tas ir sakums uz atlabshanu-apzinaties, ka esam slimas un beigt par to kauneties un zhelot sevi. jo domaju, ka ta pat kaa es-turat ko liela noslepuma.
rakstiet-slauja@inbox.lv
A***** / 2010-05-07 16:41:36 (2234)
Man negribās ticēt, ka esmu psihiski slima ar šo te.. Bet bēgt no patiesības arī ir dumji. Es arī ļoti, pat pārāk bieþi domāju par ēdienu. Arī man mēdz būt lēkmes - saldumu lēkmes piemēram. Bija rekords - tikai 3 dienas noriju saldumus.. Parasti tas ir nedēļu kā minimums. Tagad liekas neatnāks tas vilnis, bet arī mālēšana...
susliks / 2010-05-12 17:19:58 (2243)
man nekas napalidz no dietam
Dita / 2010-05-16 13:30:01 (2247)
F*ck. ar mani pavisam nav labi. Lasot rakstu man mutē sarosījās siekalas un sagribējās uzēst vakardien taisītos pupiņu salātus. Pirms 20 min paēdu labas brokastis, izsalkuma nav, bet gribas ēst vēl un vēl. Ko lai dara??? Es ienīstu sevi! :(((((((((
m.inte / 2010-05-30 17:48:11 (2261)
Rīga katru trešdienu 17:00 notiek sapulces tiem, kas cieš no kompulsīvas pārēšanās. Sapulces saucas - anonīmie nesamērīgie ēdāji. Sapulces ir bezmaksas . Vairāk informācijas mājas lapā: www.ane.org.lv (e-pasts: info@ane.org.lv)
No savas pieredzes varu teikt, ka tās apmeklēju jau ceturto mēnesi un esmu zaudējusi jau 12kg svara, kas man ļoti traucēja. Jūtos krietni labāk ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Katra ziņā, man ir krietni vieglāk atturēties no apsēstības ar ēdienu. Šis ir vienīgais risinajums, kas man ir palīdzejis. Neviena diēta vai saņemšanās man nav palīdzējusi tā, kā šīs anonīmo nesamērīgo ēdāju sapulces.
ui!!! / 2010-06-29 15:08:17 (2285)
urā-atradu tādu pašu kā es nakts rijējiņu. un jau domāju,ka esmu tāda vienīgā-ne īsti riktīga. sančo-ja vēlies aprunāties-mana adrese ir evian1@mail.lv
man arī / 2010-07-29 19:44:57 (2304)
ooo,jāaa!Haaa,pievienojos jūsu pulciņam!Nākas konstatēt, ka esmu slima...bet kā no tā tikt vaļā???Kā tās visas emocijas, kas pieprasa ēdienu, aizstāt ar kko citu?Es to rīšanu vairs godīgi sakot nespēju izturēt. Un liekas, ka izejas vnk nav.IR tā, vai nu ēst un daudz, vai neēst nemaz,bet neviens no variantiem nav labs...
food lover / 2010-11-14 20:49:40 (2415)
nevarētu teikt, ka tas man daudz ko līdzēs, bet tagad saprotu, ka varu sev piemērot diagnozi. jā, daþiem cilvēkiem ir grūti saprast...
karumniece / 2010-11-26 22:35:42 (2437)
Arī es esmu pakļauta tām pārēšanās lekmēm, bet mēģinu ar tām cīnīties un nu jau kādu laiku varu lepoties par sevi :) varu padalīties pieredzē
#) Saskaitot našķiem paterēto naudiņu mēneša garumā, jaunājā mēnesī nopērku pa to pašu summu kautko sirds patikai - ķermeņa kopšanās lidzekļus (losjonus, ziepītes ar jaķu smarþu), dekoratīvo kosmētiku, aksesuārus ( somiņa, šallīte..) Saldumiem vairs līdzekļu vienk. nepietiek
#) Labi arī ir sakartot dienas rerþīmu: pietiekami izgulēties, atvēlēt katrā dienā laiku sportošanai - aerobikas nodarbības vai parasta vingrošana mājās - internets pilns ar vingrinājumiem sieviešu problēmzonām, ēst 3-4 reizēs nelielās, bet sātīgas un glīti noformētas maltītes
#) Daudz dzert! arī tad, ja sagribās kko norīt, glāze tīra ūdens mazina ēstgribu
#) Daudz kustēties - kārtīgi darīt mājas kopšanas dārbiņus, soļot pa ielām, izvest suņuku ārā vai vienk izdejoties ieslēdzot mīļāko dziesmiņu
Vēlu jums visām un sev pašai lielu entuziasmu un pozitīvu noskaņu, baudot un izmantojot visas dzīves sniegtās iespējas!

iebiezinātais piens / 2010-11-28 00:26:39 (2440)
vēl joprojām mokos. katra diena ir pēdējā.. pienāk vakars un saku sev, ka viss, jau pretīgi metas no visa, ko esmu apēdusi, jūtu riebumu pret ēdienu. un jau nākošās dienas vidū es jūtu, ka tas atkal notiks.. es mēģinu sevi atrunāt, stāvu pie ledusskapja un saku sev, ka labāk nekļūs, ka pēc visas šīs neprātīgās rīšanas būs vēl noþēlojamāk nekā vakar.. bet šķiet, ka dzirdu vēl citas balsis. un es padodos.. padodos mirkļiem, kuri salauþ rītdienu. tā es turpinu - rīšanas dienas un badošanās dienas, apburtajā lokā esmu vēl joprojām...
kendy / 2010-12-17 23:26:47 (2465)
ak, Dievs! tas daudz kart atbilst man, daudzi punkti man atbilst. esmu soketa. jutos briesmigi, reizem riju ka negudra, edienu gan neslepju un neplanoju, kad edisu, bet pec paresanas raudu, ir histrejias, stridi ar otru pusi, tad nedelam ilgi badojos, tad uznak atkal lekme un atkal sarijos, tad kadu nepilnu nedelu sap kungis. jutos briesmi, man vajadzetu palidzibu, bet pat nezinu kadu. kur to var arstet? ko darit lai ta vairs nebutu. ja, man berniba, kolidz raudaju, deva kautko garsigu uzest, lai nomierinos, bet ziniet, tagad man it ka nav parlieku lielas svars kadi 5vai 6lieki kg, bet tapat jutios nelaimiga, nespeju nokoncenmtreties uz dietam speju tikai badoties.
resnā(---) / 2010-12-21 04:48:52 (2467)
es jau bez testa zinu, ka man ir kompulsīvā pārēšanās. tā jau man ir gadu gadiem, un to izturēt vairs nespēju, man riebjas tā dzīvot. arī ar citiem par to runāt nevar, jo viņi vnk nesaprot. piem, brālim esmu teikusi, vienīgais, ko viņš pateica - taču beidz pieēsties. kas tur grūts? esmu jau mēģinājusi...miljoniem, miljardiem reiþu, bet nekas nav sanācis. man traucē tās domas. pagāšdecembr-janvār man bija anoreksija, nonācu slimnīcā un pēc slimnīcas pa daþiem mēnešiem atguvu visus 30kg un ar uzviju, un es neesmu apstājusies līdz šim. man ir bailes, izmisums, depresīvs noskaņojums, jo es nespēju tikt ar to galā pati. es nojaušu, kāpēc es, iespējams, pārēdos, bet es nezinu, ko lai dara, kā lai dara. ēst normāli es nemāku, arī neēst es nevaru. kā tad lai dzīvo? un tieši tā, kā viena minēja, ja dienu max 2vas spēju atturēties, tad 3 sākas uz vairākām dienām pastiprināta sūdu (atvainojos) ēšana, ēdu visu, ko nav ilgi jātaisa, var ātri apēst. man tiešām sāp tas. man traucē dzīvot, es vairs pat nedzīvoju, es vnk eksistēju, lai pierītos..
mara / 2011-01-07 01:06:45 (2481)
Varēja jau uzrakstīt kā cīnīties ar šito stulbumu. Es jau iepriekš zināju, ka man ir viss ko jautājamos uzdeva. Ko tas man deva......
iebiezinātais piens / 2011-01-16 16:37:38 (2494)
vai mūsu (kompulsīvo ēdāju) vidū ir veģetārieši? es sāku domāt, kāpēc varu pavisam neēst gaļu, bet atteikties no pārmērībām nevaru. nevaru izskaidrot, kāpēc tā notiekas.. šodien jau devos uz veikalu pakaļ kaudzei produktu. pa ceļam izdomāju, ka tomēr labāk nevajag, nopirkšu tikai kaut ko pusdienām, lai esmu paēdusi. bet groziņš atkal piepildījās.. saēdos, ka vai jāplīst pušu. te gribasspēks nelīdz.. man ne. vai tik tiešām man slima galva?
zuzis / 2011-01-16 19:20:22 (2497)
Es arī esmu veģetāriete jau vairāk kā gadu. Un arī aizdomājos, kāpēc tik viegli bija atteikties no gaļas, izdarīju to vienā dienā. Bet to, ka jāpārstāj ēst čipsi, bulciņas, šokolādes, saldējumi un citas neveselīgas lietas nekādi nevaru sev ieskaidrot. Kopš esmu kompulsīvā ēdāja, mana dzīve pārvērtusies par MURGU. Nekādi nevaru pārstāt tāda būt. Varu ievērot diētas, varu vnk. normāli ēst, bet tāpat pēc kāda laika atkal pārēdos.
zivs / 2011-01-16 22:38:25 (2498)
nesen dziļi analizējot sevi nonācu pie tā, ka riju, jo baidos, ka nākotnē nespēšu pietiekami nopelnīt ,
nebūs naudas, miršu badā.
ar prātu saprotu, ka tā dā situācijā nenonākšu, bet zemapziņa itkā pavēl- RIJ KAMÇR IR

priede / 2011-01-16 22:53:08 (2499)
Šisraksts un daudzie komentāri man palīdzēja saprast, ka lai cīnītos ar šo probl., ir jārunā.
Ceru ka tādā veidā tikšu ar to galā.

iebiezinātais piens / 2011-01-17 14:51:48 (2501)
zuzi, man arī tas pats. nevaru atteikties no visiem tiem čipsiem, kūciņām, it īpaši no šokolādes.
to pašu darīju arī tad, kad biju gaļēdāja. tāpēc veģetārisms nav vainojams. šķiet, ka dzīvē trūkst piesātinājuma, to tad arī meklēju garšā.. bet pat tad, kad esmu labā omā, turpinu. un saprotu taču, ka no tās garšas piepampstu. bet nevaru apstāties. vai nu pierīties, vai knapi kaut ko pabakstīt. sapņoju ēst normāli.
vēl man ir sava personīgā miskaste... kauns par to, cik daudz ir apēsts.
zuzis / 2011-01-17 22:56:39 (2502)
Jā, iebiezinātais piens. Man arī tas pats, pat tad, kad jūtos labi, pārēdos. Esmu ievērojusi ka visas manas emocijas pāriet ēdienā - skumjas, prieks, dusmas, bailes. Viss!Tas ir tik šausmīgi...Saņemties ir ļoti grūti, un kad saņemos tad ir nenormāli stingra diēta. Un pēc nedēļas jau esmu norāvusies un ēdu visu, cik lien iekšā. Protams, ka dzīvē kaut kas pietrūkst. Es domāju, tā ir katrai no mums, kas te raksta komentārus. Katrai sava problēma...
anete / 2011-01-18 15:49:38 (2503)
hahaha, 20 apstiprinošas atbildes!! :D
iebiezinātais piens / 2011-01-18 17:33:13 (2504)
nu tikko atkal pielikos. kādus 2 gadus atpakaļ, kad biju pavisam nomocījusies no savām galējībām, nolēmu, ka pietiks. atskatījos uz badošanās dienām un uz to, kas sekoja pēc tam. šķita bezjēdzīgi mest nost svaru , ja tas atkal tiek uzēsts un ar uzviju. pati nesaprotu kā, nolēmu ēst normāli. ēst regulāri, cik gribas. tik lai labi justos. pat ļāvu sev dienā apēst vienu šokolādi (100g tomēr ir labāk, nekā 400g pēc badošanās). blakus jaunajai ēdienkartei vingroju, daudz staigāju. brīnījos, ka nometu svaru. droši vien uzlabojās vielmaiņa, jo negrūdu iekšā neprātīgos daudzumos. pavasaris pagāja. vasaras vidū atkal sāku sapņot par slaidu augumu (mani jau savs nekad nav apmierinājis), vienīgi atcerējos, ka lūk toreiz, tad un tad es svēru mazāk, ka varu atkal pacensties.. un tā atkal viss sākās. nepatīk jau sev melot... šo slimīgo ēšanu saistu ar pamatīgu negatīvo emociju murskuli. nezinu kā no tā atbrīvoties...
iebiezinātais piens / 2011-01-18 17:41:12 (2505)
vēl man mēdz būt tāda trilemma pirms es gribu sastūķēties. viena balss saka, ka nevajag. otra, protams, uz priekšu, ēd visu. trešā - tikai mazliet. nu trešais vispār ir neiespējams variants :D un tā pirmais cīnās ar otro. kāpēc pirmais tik vājš? vēl mēģinu pierakstīt, ko ēdu pa dienu. ja viena diena ir izturēta, nākošajā jau ir vieglāk. kad jau ir 5 dienas, ir prieks par sevi. un tad bums..
zuzis / 2011-01-18 22:25:01 (2506)
Viss ir tika mūsu galvās, mūsu domāšana. Ir dienas, kad no paša rīta pamostoties jau zinu, ka vēlāk piem. pēc darba, iešu mājās un pierīšos. Daþreiz ir tā, ka visu dienu veselīgi ēdu un nu jau liekas viss ir ok, tā tikai turpināt, bet tad atkal kaut kas tajā domāšanā sasvārstās un atkal apēsts viss, kas ledusskapī.
Ja izdotos visu laiku ēst mēreni, pat ne super veselīgi, vnk. ēst regulāri un mazākos daudzumos tad viss būtu ok.
Un ja vēl atrast interesantu hobiju un pavadīt vairāk laika ārpus mājas, tad mazāk laika atliktu domām par ēdienu.

iebiezinātais piens / 2011-01-19 12:45:22 (2510)
jup, tieši tā, piekrītu zuzim. ja vēl izdotos iemīlēt sevi, pieņemt tādu, kāda esmu.
tiramisu / 2011-01-23 20:33:31 (2513)
Paldies! Man arī palika vieglāk, kad ieraudzīju, ka neesmu vienīgā :) un, ka visu var nosaukt vārdā.
Ideja / 2011-01-24 18:59:42 (2516)
Man arī bija šī problēma, pēc ieteikuma apmeklēju fantastisku psiholoģi(kura strādā ar mālu, akmentiņiem, gliemeþvākiem),veidoju visādas figūras,un bija tāda sajūta, ka visa mana negausība tiek vilkta ārā - un pie tam bez īpašām sarunām,tikai māla mīcīšana,simbolu veidošana.Viņa gan daudz braukā pa ārzemēm,bet reizēm var noķert tepat Latvijā, jāraksta bija uz e-pastu casiopeja1@gmail.com Noteikti apsveriet šo ideju, nebija arī dārgi:-))
iebiezinātais piens / 2011-01-24 20:50:41 (2517)
mēģinu saēsties tā, lai būtu ļoti, ļoti slikti.. lai vairs nekad, nekad negribētos. esiet dzirdējušas par to kā bērnībā saēdās kaut ko (kaut vai bumbierus) un visu turpmāko dzīvi vairs neēd? bet ziniet, man nesanāk to neatkārtot. šodien atkal bija pēdējā reize :D tāda sajūta, ka nogalinu savas sajūtas ar zobiem. tik grauzt, koþļāt un rīt..
eseses / 2011-02-02 22:39:14 (2530)
Tikko arī sapratu, ka esmu jūsu vidū, lai cik noþēlojami tas būtu....Ar izgāztu vēderu zvilnu pie datora, meklējot problēmu, bet neesmu spējīga saņemties kaut ko darīt lietas labā.... :-@ kauns par sevi gan draugu, gan ģimenes, gan sevis priekšā...tā vietā, lai saņemtos sevi ierobeþot un ietu uz treniņiem (da jebkādiem), tu vienkārši aizvelcies uz virtuvi un vienā setā iztīri ledusskapi... NOÞÇLOJAMI, bet KÂ SEV PALÎDZÇT????? :-(
Vecā bēdu kule / 2011-02-03 21:58:10 (2531)
Es arī te piederu..esmu jau pusmūþā,bet riju..riju-it sevišķi ,kad esmu viena mājās.Toties tad,kad visi..tad varu apēst pavisam maz un nemaz vairāk nevajag.Çst man negribas arī strādājot(kaut visu dienu,vasarās ari pieķeru klāt novakares),bet pārnākot mājās--tad sākas-burtiski viss tiek apēsts,\"\"kas nevar aizmukt\'\"Tagad atkal sevi mēģināšu iegroþot,nezinu tik,jau kuro reizi,bet varbūt,ka izdosies...

i.piens / 2011-02-17 20:04:58 (2540)
kompulsīvā rīšana padara mas kājas vēl strijainākas. pretīgi, noþēlojami. vienalga turpinu. kuņģis kā bumba pēc šīs dienas ēšanas, bet vēl domāju, ko varētu apēst.
mega / 2011-02-21 22:42:40 (2546)
kaads iesakiet kaadas zaales, kas izraisa caureju, luuudzu!!! es meedzu arii sadi paaresties, jo dazreiz gribas atlauties to, ko stingraa uztura rezima del sev liedzu katru dienu. BET loti gribu, lai tas ir BEZ sekam! ludzu, milaas meitenes, iesakiet kadu aptieka bez receptes noperkamu lidzekli, kas paliidz visu smuki \"izpust\" aara un pa retam pasvineet dziivi BEZ sirdsapzinas paarmetumiem. MILZIIGS paldies jau tagad!
skābene / 2011-02-26 19:20:51 (2551)
Esmu šokā, ka šī sarakste ir no 2008-01-30
Visu pat nelasiju.
p.s. Arī es riju....
i. piens / 2011-03-03 17:34:29 (2555)
šodien biju iegājusi veikalā, grozā jau ieliku 2 šokolādes, marcipānus, vēl batoniņus un lūkoju, ko varētu vēl paņemt. jau stāvēju pie letes un domāju - kādu pie velna prieku/baudu man sagādās šis kvantums? itin nekādu.. tikai pierīšos un tad sekos noþēlojamie pārmetumi. es steigšus visu noliku atpakaļ un neko nenopirku. bet vēl vakars priekšā un es atkal mokos... sapņoju, ko varētu pagatavot tā, lai būtu gana daudz. un ko varētu nopirkt. jūtos kā marionete.
little / 2011-03-06 22:39:03 (2557)
kura var pastāstīt vairāk par Anonīmo nesamērīgo ēdāju sapulcēm? Kā apmēram šīs sapulces notiek? meklēju cilvēkus ar kuriem izrunāties un risināt šo problēmu, jo draugi un ģimene jau nesapratīs...
atvērta diskusijām-->little_bunny19@inbox.lv
iebiezinātais piens / 2011-03-31 19:08:03 (2581)
vai kādam šeit pēc ilgstošas pārēšanās nesāp nieres?
Una Kraukle / 2011-04-25 14:38:29 (2602)
Sveiki! Organizēju psiholoģiskās palīdzības grupas tiem, kas cieš no ēšanas traucējumiem. una.777@inbox.lv
Sanija / 2011-05-16 18:09:58 (2626)
Domāju - man nav ne anoreksija, ne ta bulīmija. Redz, ka pastāv arī šāda kompulsīvā pārēšana. Jā, tiešām. Bāc. Un kādas tik man nebija tās depresijas, aij, nu palīdziet kāds. ;////
s. / 2011-07-23 01:27:45 (2693)
Tieši tā pati problēma.
Katru rītu sāku ar domu - ēdīšu veselīgi. Labi, dienas laikā viss ir ok, pieturos pie pareiza uztura, bet, kā pienāk vakars, tā es nezinu, kas notiek. Es vairs nespēju sevi kontrolēt, aizeju līdz virtuvei un sarijos. Ja virtuvē nekā nav, tad skrienu uz veikalu un sapērkos bulciņas, saldējumus u.c. Un tad ir šausmīgi pārmetumi sev par to un nosolos, ka vairs nekas tāds neatkārtosies, bet viss aplis sākas no jauna.
Tas tiešām vairs nav izturams. ;/
EVA / 2011-08-16 13:28:34 (2717)
+ mani ar taj klubinja..tagad es saprotu ,kas ar mani notiek. Un galvenajs tachu tad ,kad rij domaas sev attaisnojumus atrod- tikaj shodien un viss , vairak nekad... kaut gan reali ir risinajums- tagad es noteikti to lietoshu un izmantoshu/ pashiedvesma - kad biju klase 11 reali palidzeja notievet neatsakoties no milajiem edieniem un est normali/ , tad es tikaj gribeju notievet , bet izradas tas palidzeja kontrolet manu rishanu.... ja gribas ko tuvak uzzinat rakstiet - velka@mail.com pastastishu ka pareizi... kaut gan ne es noskaneshu to rakstinju un aizsutishu Jums...
neta / 2012-01-03 03:58:47 (2795)
Paldies, beidzot atradu izskaidrojumu un definējumu manai rīšanai. Diemþēl, Latvijas mazpilsētu psihiatri šo jēdzienu un problēmu neizprot. Veltīgi izmetu naudu pie psihiatra un kaut kādas psihol. diaognosticēšanas.
tā nu gan ir... / 2012-01-10 08:36:30 (2801)
Manuprāt viens no variantiem kā palīdzēt sev ir atrast vēl kādu ar tādu problēmu, katru dienu sazināties, atbalstīt vienai otru un motivēt ēst pareizi... Neredzu citu iespēju.. Un man arī piemīt tā pati problēma...
Dooooora / 2012-01-13 13:04:16 (2807)
es zinu! vajag iemīlēties! tad ēst negribas :) pārbaudīts :)
iebiezinātais piens / 2012-01-18 10:05:31 (2829)
man, diemþēl, iemīlēšanās nepalīdzēja.. tāpat turpinu pierīties. daþreiz gan saņemos un beidzu nedēļām garu kompulsīvo pārēšanos, lai viņam acīs nerādītos pārāk resna nākošajā tikšanās reizē. bet tas tik un tā atsākas. problēma patiesībā ir dziļāka un tās sakni atrast ir grūti (man). es arī nedomāju tērēt naudu pie psihiatriem. šeit Latvijā noteikti ne. nupat sarijos bulciņas un šokolādes, jūtos noþēlojami. pats absurdākais, ka mēs (kompulsīvie ēdāji) to atkārtojam tik un tā. kaut arī saprotam, cik slikti mums bija iepriekšējā reizē. un ko pēc tam? protams, ēdam maz un badojamies, jo efekts ir sāpīgs un nepanesams. apburtais loks.
iebiezinātais piens / 2012-01-18 10:12:47 (2830)
vēl gribu piebilst, ka nav obligāti jābūt vēlmei ēst. kompulsīvā pārēšanās var notikt pat pēc sātīgas maltītes vai kad apetītes vispār nav. es varu turpināt ēdiena stūķēšanu rīklē pat pie 38 grādu temperatūras. vai kad jau nāk vemiens no visa iepriekš apēstā. protams, tas katram ir individuāli. daļa pārēdas no badošanās (visu dienu neko neēd un vakarā \'\'noraujas\'\'). riebīgi ēšanas traucējumi. cik daudz naudas tiek iztērēts visām rīšanas sesijām kopā mēneša laikā.. kādi pārmetumi pēc tam seko. un pašvērtējums iet mīnusos.
Incis / 2012-03-01 15:21:55 (2882)
Man bija ilgu laiku līdzīga problēma. 21 dienas laikā var atbrīvoties no veciem ieradumiem jebkurš. Man palīdzēja jauns hobijs pilnīgi izrUties no šī apburtā rīšanas loka. Ja cilvēkam ir daudz brīvā laika un 0 izdomas, tad garlaicības vadīts, tas instinktīvi ķerās pie primitīvām nodarbēm. :-( nepārprotiet, nav ļauni domāts.
Tava Motivācija / 2012-03-26 12:53:35 (2915)
jap, ar šito arī cīnījos labu laiku, nu esmu mazliet tā kā izārstējusies. lieta tāda, ka ar savu pārēšanos svēru jau gandrīz 80kg, kas man lika piebremzēt. man tas likās ļoti daudz, svars jau kāpa visu laiku, bet redzēt ko tādu....negribēju pieļaut, ka kļūstu par resnuli. tad nu saņēmos..un pa ÎSTAM nevis tās visas viltus apņemšanās :D lai nebūtu sevi jāmoka, samazināju dienā apēsto daudzumu un pamazām viss jau saķa iet uz labo pusi pilnīgi bez piepūles, neliedzu sev neko, tikai samazināju porciju un galvenais- nepārēsties. jā, ir grūti, bet es sevi motivēju ar sexīgām sieviešu bildēm, gribēju izskatīties kā tās uz vākiem :D mūþdien pirms bāþu kko mutē, apdomāju, vai tiešām man to vajag, un vajag brutāli sev liegt un viss. neesam taču \'tadas ņuņņas, meitenes. būsim skaistas un iekārojamas, jo tad tikai sev patiksim. :) palīdz arī neiešana uz veikalu, vnk eju garām un viss, pašai prieks, ka nauda netērējas un nav lieks kārdinājums. nopērku tādas negaršīgākas un ilgāk lietojamas lietas, piem. auzu pārslas, un tad nav arī vēlme visu norīt uzreiz. un pirkt atkal. apēdu divas karotes, vēders pilns, ēst vairs negribas, marš pie darbiem, jo tikai tā var izvairīties no domām par ēdienu. nu jau esmu nometusi 6kg, pašai prieks un tuvojošā vasara man ir tikai papildus motivāciju turpināt, jo gribu izskatīties visseksīgākā no visām draudzenēm, pārsteigt viņas, lai viņām skauþ :D šādas mazas lietiņas ir jāatrod, lai sevi motivētu un tad jau aizies...pati jūtos daudz konfortablāk ar sevi, kad nav mūþdien tā smaguma sajūta un morālās paģiras....tā kā meitenes, šī ir tā lieta, kur vnk vajag saņemties! varu vēl piemetināt vēl vienu motivāciju - kurš tad savus labākos gadus grib pavadīt nepatikā ar sevi, slēpjoties zem drēbēm, kompleksojot un stūķējos iekšā bulkas. nebūt brīvam un atvērtam, bet noslēgties sevī un stresot visu laiku par ēdienu. es noteikti negribu šādi palaist garām savu brīnišķīgo dzīvi, jaunību, kura atpakaļ nenāks. gribu to pilnībā izbaudīt, esot apmierinātai ar sevi un savu izskatu. :)
ir līdzīga pieredze / 2012-04-03 11:18:26 (2923)
Sveiki cilveki milie. Gribēju padalīties ar Jums un mēģināt ko ieteikt. Es pati saskaros ar problēmu - bulīmija, pirms gada to pārtraucu. Bija pierīšanās lēkmes pat četras reizes dienā, pēc kurām sekoja ēdiena aizvemšana - sāpēja gan kuņģis, gan barības vads, arī morāli grāva. Tā tas bija apmēram 2 gadus. Mēģināju sev palīdzēt, bet pašas spēkiem netiku galā. Sapratu, ka jāmeklē profesionāļa palīdzība, tāpēc sameklēju psihoterapeitu un devos pie viņa, pārtraucu šīs vemšanas lēkmes līdz ko sāku konsultācijas, protams, bija no sākuma grūti, bet es cīnijos un gāju runāties, 1 reiz nedēļā...Ticiet man, šīs pārēšanās lēkmes izraisa pavisam citas emocijas, nekā jūs domājiet... viena vizīte man maksāja 10 ls...un padomājiet, vai nedēļā tik paut, vai vēl vairāk naudas netiek izmantots nelietderīgi izmantotai pārtikai + vēl kaitējums veselībai.
P.s. Ja nevar atļauties apmeklēt psihoterapeitu, tad psihiatrs ir daudz lētāks variants - 3ls + antidepresanti, kas nemaksā tik dārgi, zinu, ka man pirms pus gada pārdzīvojumu dēļ izrakstīja tos un maksāja 3ls, un pietika divdesmit dienām. Protams, šīs zāles tikai palīdzēs momentāli, bet problēma ir jāmeklē dziļāk emociju līmenī, un tas prasa ilgu darbu ar sevi un pacietību.
Dizzy / 2012-06-04 02:13:06 (2978)
sveiki,visaam riimaam :)
par sho slimiibu biju jau dzirdeejusi,bet vakarnakt nevareeju iemigt peec kaarteejaas riishanas leekmes un atradu sho rakstu,palasiiju visus komentaaus...tas ir drausmiigi,cik muuus ir daudz :(
es ar sho probleemu ciinos,jau kaadus 3 gadus..vienreiz likaas,ka esmu to uzveikusi..bet nesen tas saakaas atkal :(
pirmo reizi tas viss bija drausmiigi un ilga kaadus 2-3 meeneshus - shajaa laikaa es pienjeemos svaraa par gandriiz 30 kg..as bija drausmiigi,vieniigais par ko domaaju bija eediens..katru riitu pieceelos ar doma,ka shodien beigshu eest,bet tad atkal padevos..tiku tam paari un gada laikaa atguvos,dabuuju atpakalj savu normaalo svaru,bet tad atkal viens liels luuzuma punkts manaa dziivee - tas mani pieveersa taadai kaa atkariibai no neeshans..peectam veelviens luuzuma punkts un es saaku atkal nezjeeliigi riit :( tgd meenesha laikaa + 10kg..
tas mani biedee..nezinu ko lai iisti iesaak..
mums vajadzeetu organizeet grupu sanaaksmes,varbuut visas kopaa varam kko iesaakt ar sho drausmiigo slimiibu..
ja tikai to buutu tik vienkaarshi izdariit..
BAÏÏA / 2012-06-13 13:20:31 (2990)
sveikas...
mjā, interesants gan ir tas fakts, ka šī sarakste notiek jau kkādus 4 gadus, cik es te sapratu..... ;DDDDD
bet nu, protams, tas nav pozitīvi, jo vēl aizvien ir cilvēki, kas mokās ar šo DRAUSMÎGO slimību... ieskaitot mani...
lai gan esmu ļoti jauna, ēšanas problēmas sākās jau pirms kkādiem 3 vai 4 gadiem, kad nolēmu atteikties no saldumiem, jo, manuprāt, pārāk daudz tos riju. tas pārgāja anoreksijā, kurā turējos ilgi, bet tad mani piespieda vnk brutāli atgūt svaru un tā nu es tgd mokos ar PÂRÇŠANOS, jo esmu beidzot ATÏÂVUSI sev ēst.... Bet tas jau nu gan ir vnk nenormāli un nekontrolējami. Esmu ne tikai vien atguvusi savu sākotnējo svaru, bet gan vēl arī ieguvusi papildus 11 kg!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! ŠAUSMAS!!!
Nekad neesmu bijusi resna, bet tgd jau sāku apvelties.... Man saka, ka seja kļuvusi apaļāka, krūtis palikušas lielākas (pretīgi, jo nevar ne intensīvi dejot, ne normāli skriet) utt. Un, jo vairāk vingroju, lai nodzītu apēstās kalorijas, jo lielāka pēc tam tieksme ÇST, kaut gan nav nekād izsalkuma... ://// KO MAN DARÎT?
Man ļoti patika TAVAS MOTIVÂCIJAS raksts.... Gribas arī man tā saņemties... Bet man tik ļoooti gribas šokolāāāādi.... Un man jau kkādi nezinu moš pat 100 lati būs vnk uz ÇDIENU aizgājuši....
SOSS!!!!!!!!!!!!
elza / 2017-11-21 09:25:15 (17249)
Problēma pastāv. Pirms 9 gadiem šo neizlasīju, bet skaidrs, ka mūsu skaits ir liels, tie ir arī džeki, ticiet man! Mans draugs noraujas vēl trakāk kā es. Mācos ēst apzināti, izgaršojot un sakožļājot līdz vismaz 7 x katru kumosu. Nepērku neveslīgu pārtiku principā. Ha- gandrīz :)), gadās šokolāde vai tās pašas gotiņas. Bet arī rieksti, žāvētie augļi, svaigie augļi bez mēra aprīti nes tikai postu. Smēķēt man riebjas.Vingrot arī. Tad nu ejam staigāt, tas vismaz palīdz. Veiksmi visiem!