Kompulsīvā pārēšanās
Kompulsīvā pārēšanās jeb tā saucamās rīšanas lēkmes, kas pēc savas būtības ir atkarība no ēdiena, tiek izdalīta kā atsevišķs ēšanas traucējumu veids. Tai raksturīga nekontrolēta ēšana, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta. No bulīmijas kompulsīvā ēšana atšķiras ar to, ka ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību.
Kompulsīvās rīšanas lēkmes laikam ir mūsdienās visizplatītākais ēšanas traucējumu veids. Diemžēl strereotipi arī šeit ir ļoti spēcīgi daļa sabiedrības tādas rīšanas lēkmes uzskata vienkārši par izlaidību vai veselīgu apetīti un pat nespēj iedomāties, ka rīšanas lēkme nenozīmē tikai šokolādes tāfelītes apēšanu vienā piegājienā. Dažas meitenes atzīmē, ka vienā vakarā spēj apēst daudzus kilogramus pārtikas, turklāt, kad beidzas saldumi un garšīgākie ēdieni, var ēst pat sausu maizi, vārdu sakot pilnīgi visu, kas mājās atrodams.
Kompulsīvās ēšanas lēkmes var būt īslaicīgas (izdala arī atsevišķu traucējumu veidu uzdzīvošanas pārēšanās, kad liels pārtikas apjoms tiek apēsts pāris stundu laikā) vai ilgstošas vairākas dienas, nedēļu ilgas. Turklāt svarīgi, ka ēšanas lēkmēm nav sakara ar izsalkumu, pat nepatīkama pārēšanās sajūta nespēj apturēt lēkmi. Dažas meitenes piefiksējušas sajūtu, ka ir bail no nespējas apstāties, taču rīšana turpinās.
Kompulsīvās ēšanas pacientes parasti ir nedaudz apaļīgas, taču svars var būt gan pilnīgi normāls, gan arī stipri virs normas. Meitenes arīdzan ir pārņemtas ar domām par savu svaru, augumu un izskatu, garastāvoklis ir svārstīgs, var būt raudulīgums, depresija, citreiz pilnīgi normāla uzvedība. Dažreiz pēc rīšanas lēkmēm tiek uzsāktas diētas vai badošanās kūres, bet tas var arī nenotikt. Jebkurā gadījumā pēc diētu ievērošanas šīs pacientes atgriežas aptakaļ pie rīšanas lēkmēm, jo diēta nespēj apmierināt trūkstošās emocijas, bet ēdiens to spēj. Vismaz šķietami.
Kā jau nojaušat, arī kompulsīvās ēšanas gadījumā domas par lieko svaru un rūpes par figūru ir tikai ārējā maska. Patiesībā, līdzīgi kā bulīmijas gadījumā, šādi tiek kompensētas citas emocijas stress, nomākums, skumjas, depresija, trauksmainība, dusmas, zems pašvērtējums un tamlīdzīgas sajūtas. Taču ēdiens tikai uz īsu brīdi dod apmierinājuma sajūtu jau tūlīt pēc pārēšanās vietā nāk citas sliktās jūtas kauns un vainas apziņa, sevis šaustīšana, turklāt šīs emocijas kompulsīvajiem ēdājiem ir vēl vairāk raksturīgas nekā bulīmijas slimniekiem.
Parasti kompulsīvas ēšanas izpausmes parādās pakāpeniski. Saknes meklējamas bērnībā, kad, tiklīdz bērns sajūtas slikti, viņam tiek piedāvāts kāds saldumiņš vai kaut kas garšīgs. Saikne starp kaut kas garšīgs un man paliks labāk ir tik ļoti spēcīga, ka no zemapziņas to pašrocīgi izgrūst ir gandrīz neiespējami. Vieglāk ir tikt galā ar emocijām, apēdot šokolādes batoniņu, nekā izrunājot šīs sajūtas vai konfliktus.
Pārēšanās pacientēm nereti pievienojas dažādas citas saslimšanas, kas saistās ar lieko svaru, kas tiek uzņemts. Var būt paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts, locītavu un kustību problēmas, vēnu varikoze, aizdusa un sirds nepietiekamība, nespēja izturēt fiziskas slodzes.
Kompulsīvās pārēšanās pacientes visefektīvāk ārstē grupu terapija. Nozīme ir psihoterapijai, dažreiz nepieciešami antidepresanti un citi garastāvokli stabilizējoši medikamenti. Ļoti noderīga būtu arī dietologa konsultācija un ēšanas paradumu pilnīga maiņa.
Tests vai es esmu kompulsīvā ēdāja?
Atbildi uz testa jautājumiem ar Jā vai Nē un saskaiti atbildes. Jo vairāk Jā ir Tavās atbildēs, jo vairāk ieteicams aizdomāties par saviem ēšanas paradumiem. Ja pozitīvo atbilžu skaits pārsniedz desmit, varbūt jau ir īstais laiks meklēt palīdzību?
1. Vai Tev gadās ēšanas lēkmes bez redzama iemesla?
2. Vai Tu ēd arī tad, ja neesi izsalkusi?
3. Vai pēc pārēšanās epizodēm Tu izjūti vainas apziņu vai kaunu?
4. Vai Tu slēp ēdienu?
5. Vai Tu izvairies no ēšanas kopā ar citiem cilvēkiem?
6. Vai Tu pārmērīgi bieži domā par ēdienu?
7. Vai Tevi pārņem patīkamas sajūtas, jau iedomājoties vien par brīdi, kad atkal varēsi paēst?
8. Vai Tu jau iepriekš izplāno savas dzīres un pamatīgo pieēšanos?
9. Vai Tu izjūti alkas pēc ēdiena arī tad, ja esi paēdusi, tai skaitā naktīs?
10. Vai esi mēģinājusi diētas ilgāk nekā nedēļu?
11. Vai Tu pārēdies, lai mazinātu stresu vai satraukumu?
12. Vai Tu ciet no liekā svara vai aptaukošanās?
13. Vai Tu izjūti nepatiku pret cilvēkiem, kas izsakās, ka Tev derētu mazāk ēst?
14. Vai Tavi ēšanas paradumi ir traucējoši Tev vai citiem cilvēkiem?
15. Vai Tu uzskati, ka varētu izturēt jebkādu diētu, ja vien to vēlētos?
16. Vai bieži jūties miegaina, nespēcīga, apdullusi?
17. Vai Tev ir diagnosticētas jebkādas psihiskas saslimšanas?
18. Vai Tev ir kāda īpaši iemīļota pārtikas produktu grupa vai ēdiens, ko vari ēst neierobežotā daudzumā?
19. Vai Tev jebkad ir bijušas histērijas vai trakuma lēkmes pēc pārēšanās?
20. Vai jūti paģiras, ja neesi ēdusi kādu kārotu ēdienu?
21. Vai Tavs liekais svars negatīvi ietekmē Tavu veselību?
meitene. / 2008-01-30 00:03:47
(197) es jau ilgu laiku domaaju, kas iisti man kaish. domaaju, par anoreksiju to nosaukt nevareetu, par buliimiju arii gluzhi nee, jo peec savaam paareeshanaas leekmeem tikai kaadas divas reizes esmu meegjinaajusi no uznjemtaa paartikas daudzuma atbriivoties. tachu vareeju padoties arii dienaam. Luuk mana atbilde uz maniem jautaajumiem. Nekad neko par to nebiju dzirdeejusi! Liels paldies. Tomeer meegjinaashu tikt ar sevi galaa.
meitene. / 2008-01-30 00:04:32
(198) nevis padoties arii dienaam, bet badoties. atvainojos. :)
maijinja / 2008-01-30 14:33:37
(201) liekas, ka si vaina varetu but daudzam, ari man. isteniba pat nezinu, ko lai dara lietas laba, jo psihoterapeitu nevaru atlauties apmeklet (tomer savi 80 lieki ls menesi jarekina, pat ja pie visletaka iet), bet apkartejie vienkarsi uzskata, ka man ir laba apetite un tas ir normali. bet es mokos, reali... ;((
z / 2008-01-31 11:12:25
(210) maijinja:
psihoterapeits Tev diezvai paliidzees. esmu bijusi - zinu. sac labaak ar B-vitamiiniem, kas nomierina nervu sisteemu, kas vairums reizhu ir iegansts eeshanai/riishanai, kas izraisiita uz nervu pamata.
šoreiz bez-nika / 2008-01-31 15:49:08
(211) psihiskas saslimšanas ar vitamīniem vien neārstē.
es ieteiktu psihisatru, nevis psihoterapeitu, tas ir daudz efektīvāk.
taču, ja gribi psihoterapeitu, iesaku obligāti ņemt tādu, kam ir med.izglītība. un vēl vari meklēt jaunos ārstus-rezidentus, pie viņiem ir daudz lētāk, bet daži ir ļoti labi!
ilze / 2008-02-05 10:44:40
(218) man no visam sim slimibam ir kada pazime....
ari pa paresanos man vairak atbijdes ir (ja)
bet manuprat ir atkarigs no ta uz kadiem jautajumiem tu atbildi ja ;)
aironaute / 2008-02-18 14:08:09
(253) es jau krietnu laiku ar šito lietu mokos:( un vēl man ir arī dažas anoreksijas pazīmes. Un vēl arī pāris reizes esmu mēģinājusi (reizēm veksmīgi, reizēm nē) atbrīvoties no sarītā pārtikas kvantuma!! patiesīibā vairs netieku ar sevi galā...:(
sfinksa / 2008-02-20 23:35:16
(266) varbūt kāds var ieteikt kādu psihoterapeitu? mana rī šī problēma ir ļoooti aktuāla, kau neesmu meitenīte, bet jau pilnībā nobriedusi sieviete.
es / 2008-02-23 21:33:11
(272) es ari ilgi mekleju atbildi uz savam problemam. varu pateikt godigi ka laikam tikai uz kadiem 2 jautajumiem iespejams varu atbildet ar ne. reizem pec pareshanas badojos dienu vai ilgak un jutu viegluma sajutu un tad saku tievet. liekas ka tas ir tik viegli. un tad... pec kadam 4 dienam kkas notiek ar nerviem. kjermenis sak nezheligi prasit cukuru un miltu izstradajumus. nezinu ko darit :( liekas ka esmu izsista no lidzsvara. ja shada stavokli noturos vienu dienu un needu to ko organisms prasa, tad iespejams isu laiku nakamaja diena jutos lieliski bet ieraugot tikko ceptas saldas biezpienmaizites vai keksu vnk liekas ka ilgak vairs bez ta nevareshu. un tad sakas.. :( parasti tas notiek nedeljas nogales. shausmigi. un vel taa pilnuma sajuta un shausmga sajuta ritos mozhoties. nav gribasspeka neko darit. domas tikai un vienigi par edienu. neparspileju. kaut gan tieveju un badojos diezgan biezhi tomer esmu tapat tada pati un tas dzen izisuma :(
I**** / 2008-02-27 11:44:21
(277) Konstatējušas problēmu esam, bet ko lai darām tālāk??!! Es vairs nespēju......saprotu, ka rīkojos galīgi nepareizi.....bet tas atkārtojas atkal un atkal....diētas nepalīdz, jo pēc laika, kad atsāc ēst vairāk...svars atgriežas ar uzviju....un ja tā padomā - savā dzīvē ar visu esmu apmierināta.....man ir viss, ko var vēlēties jauna sieviete.....izņemot apmierinātību ar savu izskatu.....bēdīgi....
rijeeja16 / 2008-03-01 00:25:15
(288) jaa,taa esmu es! vispaar shausmiigi-tas taa gandee dziivi....eest,eest,eest...Bet varbuut,beidzoties pusaudza vecumam,tas paaries?Es loti ceru...Reaali citu domu jau nav,bet,kad kaadam to pasaki,uz Tevi skataas kaa uz jukushu,peec laika par to aizmirst,neviens jau netic,ka taa var buut...Es nesaprotu,kaa citi var dziivot normaalaas attieciibaas ar eedienu. interesanti,kaada ir normaali-eedosha cilveeka eedienkarte dienai??? Stulbums! Kaa es gribu buut tieva!
Vecā rīma / 2008-03-16 14:19:08
(312) Es arī te pederu.Neesu meitene,bet jau gandrīz omītes statusā,bet rīšana pastāv.Katru dienu(gandrīz)ejot mājās no darba jau domāju ,ko ēdīšu.Pa ceļam nopērku saldumus un kaut ko vēl un mājās to apriju vārda burtiskā nozīmē.Rīšana pastāv dienās ,kad esmu viena mājās,bet pārējās dienās varu ēst normāli.Tā nav jaunības problēma.Sākšu pati cīnīoties ar to.
Josefin / 2008-03-16 14:31:04
(313) iesakiet kadu labu specialistu . . .
Apjukusi / 2008-03-22 17:49:27
(325) Izlasīju un viss, man ar ir šī slimība/traucējumi!! KĀĀĀ lai no tā atbrīvojas, vai no tā maz var atbrīvoties?? Gribu dzīvot normāli, nedomājot par ēdienu!
a / 2008-03-26 14:41:49
(342) necīnies - mīli sevi
Inese / 2008-04-13 08:35:32
(397) Es jau ilgu laiku,kādēļ man bieži nomoca pārēšanās lēkmes.Man nav tās sāta sajūtas.Paēdu un neilga laika gribas atkal kaut ko ieēst.Man palielinājies svars un nelīdz neviena padoma atturēties no pārēšanās.
mmmmmm / 2008-05-02 11:11:15
(449) Jau kādu laiku ar visu šo cīnos,nebiju iedomājusies,ka tā ir slimība!man vienīgais jautājums-KĀ LAI NO TĀ TIEK VAĻĀ?? Es ,protams,esmu badojusies pēc lielās pārēšanās,tad sākusi tā normāli ēst,bet nepaiet kā viena nedēļa un atkal viss vecajās sliedēs,es jau \'\'krītu\'\' izmisumā..man negribas ar to apspriest ar ģimeni,draudzenēm,visiem liksies,ka runāju pilnīgas muļķības,ka tas jau pašai ir jākontrolē,bet es to nespēju,kad sāku ,tad tik aiziet un aiziet... pie ārstiem iet negribu,naudu vajag citam,zāles dzert nav labi,bet kaut ko efektīvāku šai problēmai nevar atrast?!?!? es patiešām apskaužu savu māsu ,kura ir nedaudz vecāka par mani,tievāka un ēd vienkārši ļoti labi.Es vēlos ēst patiešām labi un nepārēsties.. :( Palīdziet,kaut pasakiet kā to lai kontrolēt,kā lai to sev ieskaidro!?
palominja / 2008-05-05 12:11:45
(453) beidzot es arii saprotu, kas man iisti ir. mans sapnis ir beidzot ēst normāli - nebadoties un neaprijot visu, kas ir mājās (pat sausu baltmaizi!!!). diemžēl psihoterapeitu nevaru atļauties. laikam, lai tiktu pati ar to galā, jābūt baigajam raksturam, bet attiecībā uz rīšanu (t.i., ēšanu) man tāda nav. :(
