Kompulsīvā pārēšanās

Kompulsīvā pārēšanās jeb tā saucamās rīšanas lēkmes, kas pēc savas būtības ir atkarība no ēdiena, tiek izdalīta kā atsevišķs ēšanas traucējumu veids. Tai raksturīga nekontrolēta ēšana, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta. No bulīmijas kompulsīvā ēšana atšķiras ar to, ka ēšanas lēkmei neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas vai caurejas zāļu palīdzību.

Kompulsīvās rīšanas lēkmes laikam ir mūsdienās visizplatītākais ēšanas traucējumu veids. Diemžēl strereotipi arī šeit ir ļoti spēcīgi – daļa sabiedrības tādas rīšanas lēkmes uzskata vienkārši par izlaidību vai „veselīgu apetīti” un pat nespēj iedomāties, ka rīšanas lēkme nenozīmē tikai šokolādes tāfelītes apēšanu vienā piegājienā. Dažas meitenes atzīmē, ka vienā vakarā spēj apēst daudzus kilogramus pārtikas, turklāt, kad beidzas saldumi un garšīgākie ēdieni, var ēst pat sausu maizi, vārdu sakot – pilnīgi visu, kas mājās atrodams.

Kompulsīvās ēšanas lēkmes var būt īslaicīgas (izdala arī atsevišķu traucējumu veidu – „uzdzīvošanas” pārēšanās, kad liels pārtikas apjoms tiek apēsts pāris stundu laikā) vai ilgstošas – vairākas dienas, nedēļu ilgas. Turklāt svarīgi, ka ēšanas lēkmēm nav sakara ar izsalkumu, pat nepatīkama pārēšanās sajūta nespēj apturēt lēkmi. Dažas meitenes piefiksējušas sajūtu, ka ir bail no nespējas apstāties, taču rīšana turpinās.

Kompulsīvās ēšanas pacientes parasti ir nedaudz apaļīgas, taču svars var būt gan pilnīgi normāls, gan arī stipri virs normas. Meitenes arīdzan ir pārņemtas ar domām par savu svaru, augumu un izskatu, garastāvoklis ir svārstīgs, var būt raudulīgums, depresija, citreiz – pilnīgi normāla uzvedība. Dažreiz pēc rīšanas lēkmēm tiek uzsāktas diētas vai badošanās kūres, bet tas var arī nenotikt. Jebkurā gadījumā pēc diētu ievērošanas šīs pacientes atgriežas aptakaļ pie rīšanas lēkmēm, jo diēta nespēj apmierināt trūkstošās emocijas, bet ēdiens to spēj. Vismaz šķietami.

Kā jau nojaušat, arī kompulsīvās ēšanas gadījumā domas par lieko svaru un rūpes par figūru ir tikai ārējā maska. Patiesībā, līdzīgi kā bulīmijas gadījumā, šādi tiek kompensētas citas emocijas – stress, nomākums, skumjas, depresija, trauksmainība, dusmas, zems pašvērtējums un tamlīdzīgas sajūtas. Taču ēdiens tikai uz īsu brīdi dod apmierinājuma sajūtu – jau tūlīt pēc pārēšanās vietā nāk citas sliktās jūtas – kauns un vainas apziņa, sevis šaustīšana, turklāt šīs emocijas kompulsīvajiem ēdājiem ir vēl vairāk raksturīgas nekā bulīmijas slimniekiem.

Parasti kompulsīvas ēšanas izpausmes parādās pakāpeniski. Saknes meklējamas bērnībā, kad, tiklīdz bērns sajūtas slikti, viņam tiek piedāvāts kāds saldumiņš vai kaut kas garšīgs. Saikne starp „kaut kas garšīgs” un „man paliks labāk” ir tik ļoti spēcīga, ka no zemapziņas to pašrocīgi izgrūst ir gandrīz neiespējami. Vieglāk ir tikt galā ar emocijām, apēdot šokolādes batoniņu, nekā izrunājot šīs sajūtas vai konfliktus.

Pārēšanās pacientēm nereti pievienojas dažādas citas saslimšanas, kas saistās ar lieko svaru, kas tiek uzņemts. Var būt paaugstināts asinsspiediens, otrā tipa cukura diabēts, locītavu un kustību problēmas, vēnu varikoze, aizdusa un sirds nepietiekamība, nespēja izturēt fiziskas slodzes.

Kompulsīvās pārēšanās pacientes visefektīvāk ārstē grupu terapija. Nozīme ir psihoterapijai, dažreiz nepieciešami antidepresanti un citi garastāvokli stabilizējoši medikamenti. Ļoti noderīga būtu arī dietologa konsultācija un ēšanas paradumu pilnīga maiņa.

Tests – vai es esmu kompulsīvā ēdāja?

Atbildi uz testa jautājumiem ar „Jā” vai „Nē” un saskaiti atbildes. Jo vairāk „Jā” ir Tavās atbildēs, jo vairāk ieteicams aizdomāties par saviem ēšanas paradumiem. Ja pozitīvo atbilžu skaits pārsniedz desmit, varbūt jau ir īstais laiks meklēt palīdzību?

1. Vai Tev gadās ēšanas lēkmes bez redzama iemesla?

2. Vai Tu ēd arī tad, ja neesi izsalkusi?

3. Vai pēc pārēšanās epizodēm Tu izjūti vainas apziņu vai kaunu?

4. Vai Tu slēp ēdienu?

5. Vai Tu izvairies no ēšanas kopā ar citiem cilvēkiem?

6. Vai Tu pārmērīgi bieži domā par ēdienu?

7. Vai Tevi pārņem patīkamas sajūtas, jau iedomājoties vien par brīdi, kad atkal varēsi paēst?

8. Vai Tu jau iepriekš izplāno savas „dzīres” un pamatīgo pieēšanos?

9. Vai Tu izjūti alkas pēc ēdiena arī tad, ja esi paēdusi, tai skaitā naktīs?

10. Vai esi mēģinājusi diētas ilgāk nekā nedēļu?

11. Vai Tu pārēdies, lai mazinātu stresu vai satraukumu?

12. Vai Tu ciet no liekā svara vai aptaukošanās?

13. Vai Tu izjūti nepatiku pret cilvēkiem, kas izsakās, ka Tev derētu mazāk ēst?

14. Vai Tavi ēšanas paradumi ir traucējoši Tev vai citiem cilvēkiem?

15. Vai Tu uzskati, ka varētu izturēt jebkādu diētu, ja vien to vēlētos?

16. Vai bieži jūties miegaina, nespēcīga, apdullusi?

17. Vai Tev ir diagnosticētas jebkādas psihiskas saslimšanas?

18. Vai Tev ir kāda īpaši iemīļota pārtikas produktu grupa vai ēdiens, ko vari ēst neierobežotā daudzumā?

19. Vai Tev jebkad ir bijušas histērijas vai „trakuma” lēkmes pēc pārēšanās?

20. Vai jūti „paģiras”, ja neesi ēdusi kādu kārotu ēdienu?

21. Vai Tavs liekais svars negatīvi ietekmē Tavu veselību?