Anoreksija

Ar terminu „anoreksija” mūsdienās medicīnā apzīmē apetītes trūkumu vai nespēju ēst (piemēram – kakla sāpju dēļ ir apgrūtināta rīšana un slimnieks izvairās no ēdiena), taču Anorexia nervosa jeb nervu anoreksija – tā jau ir ēšanas traucējuma diagnoze. Izdala arī pre-anoreksiju, kas principā ir anoreksijas sākumstāvoklis ar tādiem pašiem simptomiem un visbiežāk pāriet anoreksijā, tā kā šis dalījums nav īsti pareizs.

Orexis tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „vēlme, alkas pēc kaut kā”, priedēklis an- apzīmē noliegumu. Šis tulkojums arī precīzi pastāsta galveno nervu anoreksijas dabu – šī slimība ir cīņa ar savām vēlmēm, nevis ar apetīti, patiesībā ēdiens ir tikai līdzeklis un izpausme pavisam citiem procesiem.

Visbiežāk slimo jaunas meitenes un sievietes, vecumā līdz 30 gadiem, taču pārsvarā tās ir pusaudzes līdz 18 gadu vecumam. Pēdējos gados palielinās arī ar anoreksiju slimo puišu un vīriešu skaits.

Anoreksijas (turmāk ar vārdu „anoreksija” tiks apzīmēta tieši anorexia nervosa) izpausmes ir ļoti daudz un dažādas, taču ir aspekti, kas visām slimniecēm ir kopīgi. Galvenās pazīmes – paciente izvairās no pārtikas uzņemšanas ar mērķi zaudēt svaru. Parasti jau pēc neilga laika no slimības sākuma ir novērojams būtisks svara trūkums, jo slimniecēm sevi ierobežot un kontrolēt padodas apbrīnojami labi.

Pirms ir pamanāms liels svara zudums, anoreksijas sākumu var arī nepamanīt. Bieži vien šīs meitenes gatavo pat visai savai ģimenei, ir izdomājušas atrunu sistēmu, lai nebūtu jāēd („Es jau paēdu skolā/darbā” utml.), ilgstoši knibinās ap savu porciju, taču beigās to tā arī neapēd vai kaut kur noslēpj un pēc tam izspļauj vai izmet.

Sarunās ar citiem cilvēkiem meitenes sevi apzīmē kā resnas, neglītas, pastāvīgi meklē dažādas nepilnības savā izskatā, lai arī objektīvi šādām domām pamata nemaz nav un no malas jau ir redzams, ka meitenes svars nav pietiekams. Parasti pašām slimniecēm jau ir izdomāti „mērķi”, uz ko viņas tiecas, lai būtu skaistas, vēlamas un mīlētas – cik kilogrami jānomet, cik centimetri apkārtmērā jāzaudē. Šie „ideāli” cilvēkam no malas bieži vien var likties pilnīgi absurdi, bet pacientes ir dziļi pārliecinātas par savu vēlmju pamatojumu.

Dziļi iekšienē pacientes ir strikti izplānojušas savus rīcības motīvus, var labi apzināties, ka patiesībā ēšanas traucējumu iemesls ir mīlestības, uzmanības, atbalsta trūkums, taču diemžēl šīs emocijas nespēj izpaust tieši. Tās tiek izpaustas caur šādām, sevi graujošām darbībām. Pacientes domā, ka nometot nepieciešamo daudzumu svara, kļūs citu mīlētākas un cienītākas, tādēļ motivācija virzīties uz mērķi ir īpaši spēcīga.

Meitenes, kas sirgst ar anoreksiju, parasti ir pedantiskas, pastiprināti tīrīgas, skrupulozi skaita ne tikai uzņemtās un patērētās kalorijas, bet arī fiksē apkārtējo attieksmi un vērtējumu pret sevi. Parasti pacientes ļoti labi jau no galvas zina, cik kurā produktā ir kaloriju, cik kaloriju tiks patērēts, izdarot kādu darbiņu. Liela atšķirība no „parasta” cilvēka, kas vienkārši seko līdzi savam svaram ir tā, ka anorektiķes skaita kalorijas pat ūdenī, tējā, rēķina, cik daudz kaloriju tiks notērēts, vienkārši guļot vai sēžot.

Daļa meiteņu, lai paātrinātu svara zudumu, pievēršas pastiprinātām fiziskajām aktivitātēm, lai zaudētu vēl vairāk svara un kaloriju. Cita daļa pievēršas svaru samazinošiem medikamentiem, caurejas zālēm, arī vemšanas izraisīšanai (nepareizi tiek uzskatīts, ka vemšanu izraisa tikai bulīmijas slimnieces!), kas jau tā novārdzināto organismu novājina vēl vairāk.

Svarīgs aspekts, ko atzīmē lielākā daļa meiteņu, ir paškontrole – ierobežojot ēdienu, slimniece pierāda sev, ka ir lietas, ko viņa savā dzīvē spēj kontrolēt un mainīt. Gadījumos, kad apkārtējo cilvēku emocijas un attieksmi mēs nevaram mainīt, ir svarīgi just kontroli vismaz kādā dzīves jomā.

Nervu anoreksijas slimnieces bieži vien ir arī depresīvas vai, gluži otrādi, ar strauju mainīgu garastāvokli, diemžēl gadās arī domas par pašnāvību. Meitenes cieš no uzmācīgām domām, īpaši par ēdienu un savu augumu, nespēj pareizi novērtēt sava ķermeņa aprises un svaru, izjūt nepatiku vai pat riebumu pret sevi un arī uzņemto ēdienu. Diemžēl mūsdienās ģimene un draugi ir tik ļoti pievērsušies sev un savām problēmām, ka var nepamanīt šādas izmaiņas, patiesībā tieši šis uzmanības trūkums ir viens no slimības iemeliem.

Tīri vizuāli, apskatot anoreksijas slimnieci, pirmais krīt acīs svara zudums. Krītoties tauku daudzumam organismā, rodas traucējumi hormonālajā sistēmā – meitenēm pirms pubertātes, iestājoties pubertātei, nesākas menstruācijas un neattīstās arī citas sekundārās dzimumpazīmes; tām, kurām mēnešreizes jau bija sākušās, tās var izzust. Hormonu disbalansa ietekmē pastiprinās ķermeņa apmatojums. Sirdsdarbība kļūst lēna, asinsspiediens un ķermeņa temperatūra krītas, meitenēm bieži salst – sākumā tikai plaukstas un pēdas, vēlāk pastāvīgi salst viss ķermenis, līdz pat drebuļiem.

Anoreksija prasa nopietnu ārstēšanu, bieži vien pat slimnīcā, izmantojot gan medikamentus, gan psihoterapiju, gan piespiedu barošanu. Svarīgi ir pieiet anoreksijas ārstēšanai nopietni, jo 15-20% gadījumu diemžēl beidzas ar nāvi.



CHIEPA / 2008-03-27 12:57:22 (349)
ārprāc........ 8(
xxxxx / 2008-04-14 19:31:15 (403)
nesaprotu ka jus varat neest

L&B / 2008-04-25 11:59:37 (433)
Uzskatu, ka cilvēki, kam bijusi anoreksija tā īsti no tās neatbrīvosies visu dzīvi :(
riima / 2008-05-07 22:13:31 (459)
a man uz jums pretiigi skatiities :D zraaaaaaaaaaatttttttttttj :) (love)
Kjirseens / 2008-05-28 16:57:06 (508)
Laba viela pardomaam...
Hungry / 2008-06-06 11:10:18 (528)
hmmm...gribu dot jums padomu! Ja jums ir anoreksija normas robeþās un jūs jūtaties labi, tad turpiniet tā! Ja vēlāk rodas vēlme rīt, NEÏAUJIETIES TAI! Jūs pēc tam to noþēlosiet! Ticiet man! Varu izstāstīt savu pieredzi: man bija anoreksija-es svēru 47 kg, jutos vienkārši ideāli! Tad manā dzīvē sākās stress un es sāku rīt, bet fizisko aktivitāšu nebija nekādu. Tad es sāku pieņemties svarā, līdz svēru 54 kg. Man sākās neþēlīgas ēšanas lēkmes un es vairs nevarēju to kontrolēt! Man palika no sevis bail un es sāku ļoti strauji nodarboties ar sportu. Tagad ēdu diezgan daudz , jo pie lielas slodzes organisms arī prasa daudz ēst, bet manām joprojām anoreksainajām smadzenēm tas nav pieņemams. Bet strauji atmest sportu arī nevaru, jo muskuļi savādāk pārvērtīsies par taukiem. Tāpēc ir apburtais loks: esmu spiesta sportot un spiesta ēst. Tāda sajūta, ka man ir kompulsīvā pārēšanās ar visu veselīgo dzīvesveidu! Jutos daudz labāk, kad man bija anoreksija...
saldumiem NÇ / 2008-06-10 22:22:14 (538)
brīþiem saprotu ka nav normāli tā domāt. bet gribās man to anoreksiju. es sveru manuprāt pārāk daudz - 62 kg.
2 mēnešu pārtiku no tomātiem vai vnk viegliem ēdieniem. un zaudēju 3 kg
draugi varbut uztraucas, bet varbut tikai tēlo.
bet es tiecos uz mērķi - 55 kg !
vienalga kādiem līdzekļiem, es gribu justies pārliecināta par sevi. un gribu atļauties vilkt visu ko :]
citreiz nonāku pretrunās ar saviem uzskatiem un domāju, ka izskatos pavisam normāli.
vai varbūt to vnk iestāsta draugi?
nezinu.
bet vasarai mērķis ir!
pavvisam vnk - tie smukie un tievie nesaprot kapēc cilvēki ar ne tik labu augumu bendē sevi.
sabiedribas normas...
par veseliigu dziivesveidu / 2008-06-13 15:16:17 (547)
Piekriitu \"Hungry\" un \"saldumiem Nee\"... man ir liidziigs staasts kaa Hungry dziivee bijis..un es negribeetu teikt, ka tas, ja meitenes sver 47 kg ir anoreksija viennoziimiigi...taa ir vnk eeshana nepaareedoties vai skatoties ko Tu eed...man jau kopsh beerniibas ir liela apetiite un es nevaru saprast kaa var negribeeties eest, tachu pateicoties sesijai universitaatee arii bija briizhi, kad eedu maz un kritos svaraa...tad saaku piedomaat pie taa ko eedu, esmu vegjetaariete kopsh mazaam dienaam - saldumus vispaar izsleedzu no eedienkartes...bet es eedu, kaut arii maz...un jutos vnk ideaali!!! Tad draugi un gjimene saakaa teikt, ka es maz eedu, un kpc neeedu saldumus utt...muuzhiigie texti-pashas jau zinaat...tad es arii padevos taam runaam un saaku pamazaam eest nedomaajot liidz, kas tiek apeest...sveeru 53 kg, bet jutos slikti-tas nav liels svars, bet vieglums bija pazudis...tagad nodarbojos ar sportu, eedu pareizi, atkal needu saldumus, saaku justies labaak...Man ieteikums - vajag ar veselu sapraatu ieklausiities sevii un analizeet savas veelmes un nebojaajot sevi uztureet sevi formaa..tas nav viegli, bet ir taa veerts.
figure / 2008-06-21 17:23:44 (555)
man problēmas ar svaru un ēdienu jau ir vairāk kā gadu. nodarbojos nopietni ar sportu 13. gadus. Ar sporta veidu, kuraa nedriikst atljauties, ka ir kaut kas lieks. Peec dabas esmu cilveeks ar lielu apetiiti. Taapeec visu laiku naakas tureeties pretii kaardinaajumam un neest tik, cik es to veeleetos. Visu beerniibu esmu bijusi tieva un kad saakaas pubertitaate, es vnk uzpampu. Tas man bija nepienjemami. Tauki jau nepieauga, bet vnk palika lielaaks muskulju apjoms un kauli jau kopsh dabas ir smagi. Un muskulji auga lielaaki un ar izteiktaaku reljefu. Apmeeram ap 15. gadiem saaka paraadiities liekie taucinji un trenere saaka aizraadiit. liidz man tas viss bija tik taalu, ka saaku samazinaat porcijas, liidz viss beidzaas, ka dienaa eedu vienu vaajpiena jogurtu (400g) un daudz dzeeru. Treninjos bija gruuti, jo nebija speeka. Meenesha laikaa nometu 11. kg. Mamma saprata, ka man ir probleemas un lika eest. Notureejos liidz sezonas beigaam, normaali eedot. Liidz no anoreksijas paargaaju uz kompulsiivo paareeshanos. Pienjeemos svaraa, mamma atkal saaka aizraadiit, ka esmu palikusi resna un tad atkal saaku badoties. Un taa visu laiku, tad badojos, tad riju. Man tas viss ir liidz kaklam, ka nevaru normaali eest. Tagad atkal badojos.
Food / 2008-06-21 22:17:48 (556)
Es tevi ļoti labi saprotu, FIGURE! Man ir tieši tāpat, tad badojos, tad riju. Es arī nezinu, kā lai atkal tiek pie normāla ēšanas reþīma...paldies Dievam, neesmu ne modele, ne kas cits, kur būtu labi jāizskatās, savādāk būtu ļoti grūti noturēties...
diabelle / 2008-06-26 15:05:30 (560)
Sakiet, lūdzu, vai kādai nav informācijas par Çšanas traucējumu ārstēšanas centru Lietuvā?
Es būšu ļoti pateicīga par jebkādām ziņām un domāju, ka tās noderēs jebkurai meitenei ar šīm problēmām.
Paldies!
just / 2008-07-16 10:17:27 (603)
Es gados 14 sāku badoties- paliku par kaulu kambari, bet TAD man draudēja, ka ieliks psih-nodaļā, jo man jau anoreksija. Sāku ēst. Ar gadiem kļuvu aizvien apaļāka (Ko tagad vērojot vecās bildes redzu) un katru gadu vērtības aug un jūties aizvien neapmierinātāks un nelaimīgāks ar sevi.... Cilvēks nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja nav harmonijā, kaut nepilnīgā, tomēr harmonijā, ar sevim. Bet tagad sveru 57kg , augyms 166cm- izskatos labi. :) Visi gan saka - ak Dievs cik Tu tieva! Bet esmu normāla, vienkārši salīdzinoši kāda biju (kg mētājās, bet apm. 66kg) citiem avr likties pārmaiņas lielas. Kā paliku tievāka, tā arī sāku ar sportu nodarboties un veselīgāk dzīvot, jo esmu vairāk vai mazāk tomēr harmonijā ar sevi un uzreiz gribas darīt atraktīvas lietas :). Taču galvā ir psihishas bailes atkal palikt apaļai. Pilnīgi tāda kā nosliece- katru otro dienu šķiet, ka esmu uzbarojusies (kaut arī svari apliecina ka tā nav). Tādā ziņā- ja esi izgājis tam cauri, tad prātā tā paliek kā neārstējama slimība.
Ilze. / 2008-08-25 11:11:39 (704)
man tad laikam ir anoreksija :D man sakrīt vairāki simptoni :D
Violeta / 2008-08-27 14:53:26 (712)
Jaa..man viss sakaas ar to, ka velejos saslimt ar anoreksiju lai zaudetu daudzos kg. Domaju, ka pec tam partrauksu, kad buus normals svars..bet taa nebija un nav..nokritos svaraa..gribeejaas veel un veel mazaak..nu veel tacu tikai nedaudz vajag un tad viss..pat sobriid seezu un domaaju ko dariit, jo nesanaak tik labi kaa veeletos nomest, jo nez kadaa veidaa atkal esmu pienjeemusies bik..un ir bailes no taa, ka nebuus atpakaljcela..Trakums ar tiem ideaaliem..tomeer pasai patiik taa sajuuta ka tuksh kunjgis, ir taads vieglums..a kad pieedies, tad garstaavoklis pat sliktaaks..un vem, un caurejas zaales, un viss kas pe taa piederas..un galvenais ka saprotu ka tas ir slikti, bet daru, jo buut tievai ir galvenais..
zebrina / 2008-09-17 17:06:32 (751)
mjaaa tas jau ir kaut kas....stulbas taas kuras uzskata sevi par resnaam sverot 60kg....ne jau visi puishi ir sunji,uz kauliem jau nekriit....dazreiz tas vinjiem pat izraisa riebumu....labaak lai ir taa ka nav pa daudz un nav pa maz....lai viirietis juut ka gulj ar sievieti nevis ar muumiju....:?a ko tad lai dara taas kuras sver paari simtam???tad jau vinjam vispaar visu muuzu jaadziivo uz dieetas....vai ne taa???nu kkaadas nenormaalaas...bojaa sev dziivi un radiem nervus bendee.....pfffffff
kika / 2008-09-18 18:48:00 (758)
šeit ir nepilnīga informācija par šo slimību,
Lelde / 2008-09-27 19:40:13 (780)
Man ir paveicies jo esmu tieva-citi pat saka ka ļoti tieva, bet ēdu diezgan daudz. Man ir 13g. un sveru 39 kg un augums- 158. Bet esmu ar sevi apmierināta, priecājos ,ka nav jāietur nekādas diētas u. t. t. Bet ja es \'pati varētu noteikt sev svaru es gan gribētu kādus 43 kg. Tas vismaz normāli izklausās. :D Un izskatās. Bet es nevaru sev noteikt svaru, varu ēst un ēst ,bet pieņemties svarā tikai ļooti minimāli, vai nemaz. :D Tāds organisms.
Prieks ka neesmu anorexijas slimniece. :)

re: / 2008-10-08 19:56:46 (818)
Es pat saprotu,kāpēc tā dara tās meitenes,kuras ir anoreksijas slimnieces.Es pilnīgi viņas saprotu. Es daþām pat piekrītu,ka ir laba sajūta,ka ir tukš kuņģis,viegluma sajūta.Protams,ir ļoti laba sajūta,kad ej pirkt jaunas drēbes.Kad tev vajag mazāku izmēru,jo tas izmērs ,kuru tu mērīji ir par lielu.Patiešām tā ir jauka ,ideāla sajūta.
Kad es strādāju,man bija tā,ka nebija laika paēst. No sākuma bija ļoti grūti,ka nebija ēsts.Netiku ēsti,jo strādāju par pārdevēju stendā,kur tikai esmu viena pate,kā arī daudz cilvēki bija.Nu labi,tas nav stāsts par manu darbu :). Vārdu sakot,biju tā pieradusi neēst,ka es pat to nepamanīju. Biju ļoti daudz zaudējusi svaru. Cilvēki jau nāca un teica,cik labi izskatos,ko tad tu dari,ka tik daudz esi zaudējusi.Es pat nesapratu,kāpēc viņi man tā saka,prasa. Tad pienāca svētki,kā vienmēr ir liels galds un tur bija ļoti ,ļoti daudz ēdieni:saldumi,gaļas,sāļie ēdieni utt. Bija tā,ka es sāku kaut ko pamanīt,es skatījos uz ēdiena un man iešāvās prātā,ka es nedrīkstu ēst,jo pieņemšos svarā,es pat nesapratu,kāpēc man tas iešāvās prātā. Beigu beigās man cilvēki sāka prasīt,kāpēc neēdu,un viņi sāk apvainoties uz mani.Nu un es paņēmu vienu mazu šašlika gabaliņu,tas bija tik maziņš,kā vidēja konfektīte. Es apēdu,man vnk palika slikti. Un tad es sapratu,ka kaut kas te nav kārtībā.Man ārtsts teica,ka man ir anoreksija -sākuma stadija..kaut kā tā,protams,viņš izteicās daudz nopietnāk ar sareþģītākiem vārdiem.
Tagad ēdu pareizi,vienmēr siltas pusdienas,nekādi čipši,reti saldumi,pat ļoti reti,jo man tie negaršo.Gaļa arī reti. Protams,ir tādas dienas,kad tu vnk negribi to ēdienu mutē stumt,bāzt iekšā..bet nu..jā..
nav svarigi / 2008-10-18 13:48:14 (843)
kaut es slimotu ar anoreksiju. es nespeju sevi ta kontrolet ka vinas.
oneofthem / 2008-11-22 13:28:16 (927)
Tās, kuras vēlas saslimt ar anoreksiju,- Jūs pat nenojaušat, kas norisinās slimo meiteņu galvās... ticiet man, Jūs to nevēlaties uzzināt!!
nedilstosha / 2008-11-27 14:06:35 (948)
meitenes meitenes.ana nav nekas skaists.jaa liekas ja man taa buutu tad es aatri nomestu svaru un buutu slaida.skaista un man negribetos esst.mulkibas.anorexikjeem gribas est!est griba tiek nospiesta.un briizhi kad gribaas eest tiek aizpildiiti ar vingrojumiem ka sevis sodiihanu par vaja rakstura izpausmi.katrs to var.skaitit kalorijas vest dienasgraamatu,un eest tikai mazkaloriju produktus darzenjus un augljus.paiet meenesis divi,triis ir rezultaati,un tev skiet nu veel biskji veel-un hopppaa kad gribi apstaaties vairs nevari.eediens liekas pretiiks un sausa maize liekaas rekna kaa spekjis.un ja tev vinja ir jaaeed tev gribas raudaat,bet tu zini ka tev ir jaaeed!bet tu vienkaarshi vairs nevari.TAS IR TAS KO JUUS GRIBAT DARGAAS?ZEM TEXTA ES GRIBU ANOREKSJU?
AnaMia / 2008-12-20 15:28:31 (1021)
slimoju ar anoreksiju jau otro gadu.
Esmu zaudējusi 30kg.
bet spogulis laikam man melo,jo neredzu zaudēto,tikai to,kas vēl jāzaudē.
tagad cenšos piespiest sevi ēst,bet svars pieaug,un man kļūst bail,es negribu atkal būt resna,atkal neēdu..
Sieviete,kas bija mans ideāls svara ziņā-man tagad der viņas drēbes,kā uzlietas,taču man vēl nav gana.
man manā galviņā ir izveidojies priekšstats,ka ēst-tas nav normāli.
es nezinu,ko lai iesāk,jo apzinos,ka es vēl neesmu tāda,kāda vēlos būt,ka vēl drusciņ jāzaudē,taču tai pat laikā manas draudzenes raudādamas mani lūdzas,lai ēdu,jo es jau esot tāda,ka vairs nav,ko zaudēt.
man nav modeles figūra,nesveru 50 kg,un to,ka esmu ļoti notievējusi,var pateikt tikai tad,kad uzvelku savas vecās drēbes,kas krīt nost vai karājas uz manis,kā maisi.
tas mani ieved vēl lielākā azartā.
taču varu teikt,ka anoreksija nav nekāds roþu dārzs,tas ir drausmīgi,taču man diemþēl vienīgais veids,kā cīnīties ar lieko svaru,jo ar sportu man nav laika nodarboties.
neziņā esošā . / 2008-12-21 14:12:22 (1023)
jā , izlasiju šo rakstu , un šis tas sakrīt ...
tagad pēdējās 4 dienas cenšos ēst maksimāli maz , lai notievētu , bet tas ir pašsaprotami - pašlaik sveru 74 kg , pirms 4 dienām svēru 78 kg .
man arī ir sākušas salt rokas , un kājas .
patīk tā viegluma sajūta , un arī est cenšos maz , un nosodu sevi , ja ko apēdu pa daudz , un tiešām sāk likties , ka ēdiens ir pretīgs , bet tas atsver visu to izcilo sajūtu , kad svars krīt , un pat krīt pa kilogramu dienā , nevis kā citām , labi ja 1 kg nedēļā pazūt , vai pat 300 gr ...
es ceru tikt lidz 60 kg , un tad skatīšos , kā es izskatos , bet tomēr , man patīk šī sajūta , un cik tur rakstīts , tad varētu padomāt , ka man ir pre - anoreksija ...
indiigaa / 2009-01-03 06:36:43 (1041)
anoreksija ir visizteiktaakaa nervu slimiiba.....
jo tikai uz nervu pamata, no apkaarteejo spiediena meitenes ar vinju saslimst.....un atlabt no taa ir ljoti gruuti.....
ar mani bija liidziigi kaa ar daudzaam meiteneem.....v
indiigaa / 2009-01-03 06:47:00 (1042)
anoreksija ir visizteiktaakaa nervu slimiiba.....
jo tikai uz nervu pamata, no apkaarteejo spiediena meitenes ar vinju saslimst.....un atlabt no taa ir ljoti gruuti.....
ar mani bija liidziigi kaa ar daudzaam meiteneem.....visu laiku es biju apmierinaata ar sevi, bet tad saaka mana gjimene man parmest, ka es esmu resna, kam man tauki ir visur kur,un protams kaads puisis man pateica, ja meitene sver vairaak par 50kg tad vinja ir resna.....un tad es saaku ieveerot dietu... zaudeeju 10kg 1 menesha laika... jutos laimiiga, bet tas nebija gana prieksh manis... un es paartaraucu gandriiz vispaar eest, jo doma ka man buutu jaaed kada zupa vai kkas man uzdzina nelabumu...man likaas ka no viena aabola es palieku resnaaka.....taa tas turpinaajaas ilgu laiku... lidz briidim , kad mana gjimene un draugi to pamaniija... una tad saakaas kontrole paar manu dziivi......ja vinji nevareeja kontroleet vai es skolaa eedu, tad man maajas seedeeja blakus....
lai nu kaa ir pagaajushi vairaaki gadi peec taa visa... un saprotu, ka anoreksija tomeer nav izaarsteejama, nekad.....jo peec laika atkal rodas veelme ti dariit... neest.....
tas vilinoshaakais ir tieshaam taa viegluma sajuuta, tas ka tu vari kontroleet vismaz kko savaa dziivee......
no saakuma tu spogulii redzi ka ir iekrities veeders, vaigi.... bet veelaak tu sev liecies veel resnaaka nekaa biji ieprieksh.... un tu vairs nevari apstaaties..................................................

Veronika / 2009-01-04 14:14:58 (1046)
Kā jūs varat teikt, ka gribat anoreksiju?! Vai arī - man sakrita daþi simptomi, tad jau laikam man ir anoreksija! Apbrīnojami. Jūs laikam nemaz nesaprotat, ko darāt.
Pilnīgi piekrītu oneofthem / 2008-11-22 13:28:16 - jūs negribat zināt, kas notiek to meiteņu galvās.
Ja ir anoreksija, tas nenozīmē, ka ēst negribas, var darīt visādas foršas lietas un tikai katru rītu uzkāpt uz svariem un priecāties, ka atkal svars mazāks, saņemt komplimentus utt. Tās ir tikai jūsu muļķīgās iedomas, anoreksija nav nekāda spēlīte, ar kuras palīdzību var jautri nokļūt līdz mērķim un dzīvot laimīgi.
agge / 2009-01-08 18:10:09 (1063)
Šī slimība ir briesmīga!Ja reiz esi saslimis,tad atveseļoties nevar!
es slimoju ar to jau gadus 5,tagad esmu laimīgi precējusies,bet vienalga slimība ir saglabājusies!
Meitenes,padomājiet kasnotiks tad,kad gaidīsiet mazo!Tas ir grūti,ļoti grūti.Padomājiet,ko mēs savam mazulītim atņemam!Esmu laimīga,ka mans mazais piedzima vesels!Bet sevi pārvarēt nevar pat grūtniecības laikā,neēst tas ir galvenais!(mūsu galvā,bet mazajam mēs atņemam tik daudz!)Domājiet ko darat,meklejiet psihologu palīdzību un mīļu cilvēku atbalstu,jo šīs slimībasdēļ var zaudēt ļoti daudz,ne tikai liekos kilogramus,bet arī draugus un mīloos!
tofise / 2009-01-17 18:05:08 (1104)
Vai kāda no jums,kas ir slimojusi ar anoreksiju vai bulimiju varētu izpalīdzēt un atbildēt uz daþiem jautājumiem priekš zpd?
gribu-būt-ļoti-ļoti-tieva / 2009-01-18 22:39:52 (1112)
Damn, šī ir pirmā vieta LV interneta lapās, kur es redzu komentus no meitenēm, kuru viedoklim piekrītu pilnībā. Es sveru itkā niecīgus 54kg [vismaz manas draudzenes cenšas man to ieskaidrot], bet vienalga esmu apaļīga. Man laikam ir viegli kauli. Es arī labprāt dabūtu anoreksiju... vieglā formā... lai mani neiebāztu psihenē... Bet māte un ôme vienmēr skatās man uz pirkstiem - vai paēdu kārtīgi! MAN TAS RIEBJAS!
Janis / 2009-01-25 17:35:29 (1131)
Ar Anorexiju slimoju daudz gadus. Slimibu atklaju izlasot raxtu i-neta. Lidz tam ka sada slimiba pastav pat nezinaju. Daudzi arsti pat ignoreja manu velmi arsteties, pamatojot to ar to, ka to esmu to visu izdomajis. Teiksu godigi, nezinu vai esmu izslimojis so slimibu, jo ir daudz blakusefekti, kaa, pmr., alkoholisms( jo tad paliek vieglak) un kunga slimibu kuras ir neatggrirzeniskas
Kristine / 2009-02-05 23:02:38 (1180)
ja kaads veel kaadu reizi uzraxtiis ka viirieshi nav sunji uz kauliem nekriit, es noshaushos!!! :))) es nekad neesmu badojusies dzeku deelj... es badojos jo riebjos sev kad paareedos!!! buut kaulainai dara mani paarlaimiigu, domaaju par eedienu visu laiku, katru dienu jau 4 gadus. shausmiigi bail norauties un atkal iekrist depresijaa. ja kaadai ir ieteikumi kaa labaak nomaak izsalkumu vai motiveet sevi, luudzu padalieties!
Kņope / 2009-02-19 23:46:11 (1223)
Man gan garšo ēst!
mazā / 2009-03-02 16:03:01 (1258)
jā man ir 17gadu mans augums ir 172 bet mans svars ir 48kg!kad man bija 15gadu es svēru 54kg!
tad es sāku daudz sportot!un tagad man ir ēšanas traucējumi esmu veģetāriete un ēdu tikai brokastīs un ļoti maz, esmu jau pieradusi!ir dienas kad vispār negribās ēst!tikai ir grūti gulēt pa nakti ceļos ļoti bieþi augšā!vai arī no nakts paguļu ļoti maz stundas!es nesaprotu kapēc es nevaru iēst!
kornelija / 2009-03-02 20:37:53 (1260)
šī slimība ir drausmīga! Kad man bija 16 gadi es sāku neēst. Ârsti konstatēja anoreksiju. Augums bija 1,7m, svars - 39 kg. Sportā bija grūtības, vienmēr nogurums, nespēks, bet pašai savs augums patika, es par to jūsmoju. Tagad man ir 21, sveru 46. gribas atkal ņemt un novājēt, bet nedrīkstu. Vecmamma vakar mani ieraudzīja un pateica:\" Tu izskaties kā izdrāsta!\" (viņa ir tāda drusku perversa) Mans lielākais sapnis ir uztaisīt plastisko operāciju, lai vismaz seja man patiktu uz visiem 100, tad varbūt nedomāšu par saviem 46. Ir patīkami valkāt mazu izmēru, kad skaudīgām acīm nolūkojas kāda apalīte. Man liekas - es nekad nepārstāšu domāt par savu svaru...esmu slima, bet sliktākais ir tas, ka negribu ārstēties...
zinošā . / 2009-03-14 21:28:25 (1383)
piekrītu daþiem komentāriem ...
tā nav spēle . ja esi iekritis , izrāpties nevarēsi . vienīgi pakāpties , bet ne izkāpt ...
sajūta ir jauka , bet tie ir morāli , un fiziski murgi .
galvas sāpes , stress , nepārtrauktas domas par ēdienu , par izskatu , un par mērķiem .
dēļ pāris kilogramiem tas nav to vērts .
:( / 2009-04-10 21:49:24 (1529)
Njaaa....
Man newiens nebij` teicis ka tas ir tik nopietni...
Laikam buus jaaiet aarsteeties....
Violeta Vilena / 2009-04-30 18:49:02 (1569)
es varu neest vispar bet es neesmu slima
L / 2009-05-08 05:23:03 (1597)
Meitenes, kas vēlas anoreksiju! Labāk palasiet sludinājumus, kur piedāvā visas tās tievēšanas kapsulas! Ticiet man, viņas palīdz. Es te netaisu reklāmu, vienkārši dalos pieredzē. Gan jau nekas superveselīgs viņās nav, taču vismaz nepiemetas anoreksija uz mūþu un tāpat tie ir tikai pāris mēneši nevis gadi ar stulbām diētām. Pēc pārtraukšanas viss atkal kārtībā. Un atpakaļ viss neatnāk. Pirms 2 gadiem mēneša laikā nometu 10 kg, pēc tam uzēdu 3 kg, tātad kopumā- nost 7 kg uz ilgu laiku.
Nu novēlu jums visu to labāko!
minkāns / 2009-05-11 17:05:13 (1602)
saldumiem NÇ
fdsdfs / 2009-05-13 18:15:41 (1605)
Skatoties kāds augums jo pie 1,60 55kg nav tas pats kas pie 1,80 ne?
Kad man bija seshpadsmit es gandrīz neēdu sportoju nepārtraukti, dejoju un svars bija 44kg uz 1.60. bija mirkļi kad kļuvi smagāka, tad vieglāka, un es pat nezinu kā tas beidzās. Neatceros, es tad vienkārši sāku ēst, bet vēljoprojām jau pēc 5 gadiem es ikpalaikam atsakos no ēdiena pavisam
santa / 2009-05-13 21:35:14 (1606)
man ir 158cm un 65kg,tatad es esmu resna govs?
SANTA / 2009-05-16 18:56:58 (1617)
būtu jānoorganizē satikšanās ar visām jums. varētu dalīties pārdzīvotajā jo visu taču nevar uzrakstīt bet kopīgā tik daudz.
ilona / 2009-05-25 15:41:17 (1633)
es gribetu slimot ar so kaiti,yo tad beidzot saktu kads mani ieverot-proti draugi un gimene.
sandzza-jūtos tik pazudusi / 2009-06-09 13:23:54 (1659)
anorexija ir pilnībā izmainījusi manu dzīvi!ar to slimoju kopš 16.gadu vecuma(tagad man ir 19).šķiet,ka esmu ar to tikusigalā,bet reizēm tā atkal un atkal atgādina par sevi.neesmu apmierināta ar savu izskatu!kad ar kādu sastrīdos,mani vajā mūþīgās neveiksmes,draugs manu problēmu nesaprot (neapjauš ko pārdzīvoju)...un tā atkal atsākas!atkal un atkal....AR ANOREXIJU MÇS DZIMSTAM PARADÎZES VÂRTOS!
playboybunny / 2009-06-15 10:26:34 (1665)
ja godiigi man ir kaukas liidziigs....pec dzemdiibam....help
es / 2009-06-26 12:54:43 (1685)
ja godigi anoreksijai naw ne wainas...es ar slimoju jau kadus 3 gadus...bulimija ir daudzv pretigaka....lai notievetu esmu gatava uz wisu tpc nevajag rakstit cik tas ir stulbi neest
do not eat / 2009-06-29 21:13:34 (1688)
es arī labprāt neēstu, taču man nav tik daudz gribasspēka. es sev nepatīku un man pat skapis ir pilns ar zīmītēm \"NEÇDΊU\", taču tas tik pat nepalīdz. kā jūs saņēmāties, lai neēstu?
problēma / 2009-07-06 14:08:58 (1699)
mans stāsts ir lidzīgs pārējiem lai cik tas stūlbi liktos s vēlos lai man būtu anoreksija jo neuzskatu kad es pec figūras būtu smuka sāku badoties kādos 12 gados. tapat ka jums bij gimene un draugi kas teica kapēc tu need laigan no draugiem man tas likas tikai tā teikts jo bija citas kas pateica nu jā varbūt tev ir mazs vēderiņš bet nu un ... 1.kārt jau visi tie tekstiņi noapkārtējiem + tad vēl sākās pamatīgas problēmas tā ka ielika slimnīcā (bezspēks utt.)dakteri pateica kad ja nebūtu ielikta slimnīcā būtu kuņģa čūla.Jā tad ģimenes ārste lika iet pie psihaloga tas man likās traki bet es jau nevarēju neko pateikt atkal + jaunas runas utt. līdz es sāku klausīt viņus sākas rīšana tad atkal izdomāju badoties un mamma aizvilka pie ārstes daktere piedraudēja ka liks slimnīcā un būs jābaro caur trubiņu un tā vēl joprojām tagad cenšos nomest svaru kurš man nepatīk un iegut sapņu figūru protams ceru kad vis izdosies bet redzu ka tas nav tik viegli ar visu to ka agrāk varēju izturēt nedēļu bez ešanas tikai pāris dienās kautko paknakstot un man ir sevis þēl jo paklausiju vecākiem un pārējiem
meitene_e / 2009-07-07 12:53:37 (1701)
ja tu badojies un pēc tam pārtrauc tad to visu atsākt patiešām ir grūti(vismaz man bija). sākas nepārtrauktās rīšanas lēkmes,depresija utt. protams tas nodara kaitējumu veselībai bet bieþi vien ja runa par šāda veida lietām tad tas viss paliek kautkur novārtā. vajag nospraust sev kādu mērķi piem. nomest tik un tik vai badoties līdz tam un tam datumam tad badoties ir krietni vieglāk
sick / 2009-07-08 15:08:41 (1703)
pati slimoju,un tas nav tik viegli kā citi iedomājas,sākt vienkārši ēst.
no anoreksijas nevar tā vienkārši atbrīvoties.
Biju ārstēties,likās ka viss ir labi dzīve iet uz augšu,bet vienā brīdi viss atkal sabruka,un sākās no gala.Un nesaprotu tās daþas meitenes te saka kaut man būtu anoreksija.Tas ir pavisam nopietni tie nav nekādi jociņi!visas veselība sabojāta,arī skolā iet sliktāk nespēju koncentrēties,atmiņa ļoti vāja. bet tā viegluma sajūta ir tik satriecoša,gribās nomest vēl un vēl,liekas kad tad jutīšos labāk.esmu pilnībā novērsusies no saviem draugiem.

unforgetable / 2009-07-19 23:26:01 (1724)
Slimība-elle.
Jā, nomestais svars uz kādu brīdi liek justies labāk, vieglāk. Bet mīnusu ir daudz vairāk un tos tu jūti VISU LAIKU. Zinu, jo esmu visu izjutusi uz savas ādas, bet teikt, ka esmu slima ar anoreksiju, mēle negrieþas. Nodarbojos profesionāli ar sportu, treniņos ir ÏOTI grūti, līdz pat tādam stāvoklim, ka roka neceļas, bet es tik un tā turpinu, jo zinu, ka sacensībās man ir jābūt pēc iespējas mazākā svara kategorijā. Un ik reizi, kad sacensību svēršanās laikā ir jākāpj uz svariem, mana sirds dauzās kā negudra.
Skolā ar domāšanu neviecas, jo visu laiku gribas gulēt. Draugi saka, ka lūpas ir nepārtraukti zilas.
Un es nepiekrītu, ka ēdiens sāk likties pretīgs. Man tas izpauþas otrādāk, es gandrīz visu laiku domāju par ēdienu, veikalos aizkavējos pie produktiem tikai, lai paskatītos, ar draugiem, kad viņi ēd, iedomājos, cik labi būtu, ja es arī varētu arī ēst un nedomāt par kilogramiem. Vienkārši tā paņemt un apēst kaut vai to pašu saldējumu.
Esmu arī palikusi atkarīga no sporta. Sportoju 3 reizes dienā pa 2 stundām. Ja kādu dienu esmu izlaidusi kaut vienu treniņu, jūtos šausmīgi, un visbeidzot nonāk līdz tam, ka galu galā vēlu vakarā pieceļos un ejo sportot un sportoju līdz gāþos no kājām. Tas ir vienkārši briesmīgi visu dienu domāt par ēdienu, kalorijām un kilogramiem. Pat tad, kad esmu kaut kur ar draugiem izklaidēs, es nevaru atslābināties līdz galam, jo galvā ir vienas un tās pašas lietas. Daþkārt esmu pat atteikusies no daudziem pasākumiem, uz kuriem ļoti gribu aiziet, tikai tāpēc, ka negribu paciest to sajūtu, kad visi ēd un tev ir jāskatās, un, kad visi sāk piesieties par to, kāpēc es nekā neēdu, utt.
Nevienam neiesaku to piedzīvot, pat saviem ienadniekiem to nenovēlētu, jo tā patiešām ir elle. Un pats briesmīgākais ir tas, ka tu apjēdz, ka ir jāapstājas, ka tas nav pareizi, ka gremdē sevi, bet tu nevari. Nevari, jo ir bail. Tas ir kā bezgalīgs aplis.
Egiite / 2009-07-21 14:15:53 (1730)
nesaprotu, kas tur tik slikts.
tas atrisina daudzas problēmas dzīvē ^^

unforgetable / 2009-07-21 20:01:34 (1731)
neteiktu, ka atrisina, tikai dod vēl jaunas, šausmīgākas problēmas.
saulesbrile / 2009-07-28 10:59:15 (1737)
man ir 19 gadi, augums 165 cm, svars 54 kg - tas viss it kā atbilst visiem standartiem, taču to panācu ar smagu darbu sporta zālītē, jo pirms 3 gadiem svēru 85 kg... Iestājos arī svara vērotājos, tur grupā ar citām meitenēm motivējām viena otru... :) un palēnām ieguvu savu mērķi- svars 55 kg... Varu teikt, ka līdz šai vietai viss ir super, dariju visu, kā nākas un saņēmu pelnītos rezultātus..
Taču jāātdzīst, ka lai cik slaida būtu vai nebūtu es - dziļī sirdī jūtos vēl tāda 85 kg resna. Lai gan zinu, ka mani par tādu apkārtējie vairs neuzskata, taču savulaiku dzirdētais neliek mieru :(
Jāatdzīst, ka anoreksijas man nav – slimoju ar bulīmiju. Bet vēlmi neest panāku lietojot narkotikas, protams nejau regulāri, na bieþk kā reizi pa 10 dienām, iešņaucu vaisu un eju uz klubu, dejot varu visu nakti, un ēst negribas nākamo diennakti, tādējadi novājēju pa 4 kg. taču tiklīdz sāku normāli ēst svars atgrieþās.. pēc būtības tam nav jēga.man vieglāk ir ēst un vemt, tādējādi saglabājot savus 54 kg. jo vārds neest vien izklausās pēc miršanas..
irefully / 2009-08-08 19:57:38 (1752)
Nav ko te raxtiit savus dzives stastus nevienu tas neinterese jus vnk esat aprobezotas jo nemakat atrast citu veidu ka pieverst sev uzmanibu jasaka tas tiesam ir tizli .

Zanda / 2009-08-19 17:16:57 (1758)
irefully tā gan nevajadzētu runāt.
tā ir smaga problēma,psiholoģiskas.
ja pati nezini kā tas ir-nerunā!!!

man þēl, bet tā ir:( / 2009-10-01 21:06:24 (1809)
Tā ir smaga slimība ar ko slimo gandrīz katra otrā meitene!No sākuma tas sākas pavisam nevainīgi, vnk ar diētu! Bet vēlāk, kad redzi, ka tu tagad sev patīc, kad esi nometusi šos liekos kg, tu turpini, domājot, ka kļūsi vēl skaistāka un laimīgāka! Kad strauji zaudē svaru, tu tikai domā un domā par to kā izskatīsies vel vēlāk(būdama vēl tievāka) domā par svaru, kalorijām, izskatu, svaru...tās ir vienīgās domas, kas galvā grozās. Tu jūties labi, ka tev ir tukš kuņģis un ar laiku tu pie tā pierodi, un ēdiens tev nemaz neprasās! vecāki uztraucas un cenšas palīdzēt, bet tu tiaki centies izdomāt jaunus melus ar ko maldināt savus vecākus, ka esi jau paēdusi, vai tev negribās, vai ēdīsi nedaudz vēlāk, vai slikta pašsajūta, lai ēstu! ar vienvārd sakot, meli, meli un vēlreiz meli! Sākumā vecāki tam tic, bet redzot tavas lielās pārmaiņas izskatā, un bālo izkaltušo seju ar zilajiem lokiem gar acīm sāk uztraukties pavisam nopietni! Vecāki saka, ka zvanīs psihologiem, vedīs uz namu, kur ārstē galvu...jo tā jau vairs naw normāla parādība, ka cilvēks neuznjem nepiecieshamos vitamīnus, ko organisms prasa! Bet tu par to nedomā, jo tev prātā tikai tavs izskats, svars un atkal jauni kg ko nākotnē vajag nomest! tas ir kā apburtais loks, narkotikas...Bet tad tu jūti, ka nejūties vairs tik spēcīgs kā biji sākumā, jo sportā vairs nevari pat vieglākos uzdevumus veikt, jo vnk vairs naw spēka... kā arī auksts, salst kājas un rokas, tad jau drebuļi! mācības vairs tik viegli neiet galvā. paliec aizmārshīga, pastūlba un tizla. Bet svaa izskatā tu jūties labi, jo tagad tev ir viegli. Tad jau vecāki tevi ir iespundējushi slimnīcā, kur tevi ar sistēmām baro...tu jūties slikti, jo jūti, ka tevī ir ēdiens, bet tu to nespēj kontrolēt! Kad iznāc ārā no slimnīcas-tu sev riebies, jo jūties resna, nepievilcīga, nesmuka... un sākas viss no gala, tu vairs need vispār! protams turpinājumu jūs jau pashi varat iedomāties:(
Zane / 2009-10-05 15:03:30 (1816)
Mans svars ir 50 kg pie 178cm auguma, praktiski neko needu, bet es neuzskatu ka man ir anoreksija, jo nejutos resna un zinu ka esmu parak tieva, vienkarsi man negribas ēst, man negaršo pārtika,
Trawi / 2009-10-10 22:06:55 (1819)
Bet sūdi tādi, ka noslieces nekur nepazūd. Laikam jau 3. gads - pa vidu palika tā kā labāk, bet pie katras pirmās iespējas atkal cenšos nomocīt sevi ar debiliem ēšanas grafikiem, sportu, liesu pārtiku u.t.t.
Iesaku vienkārši peēsties to, kas garšo, kad vien gribas. Tāpat visi nomirsim un kāpēc aiziet kā kaulu kambarim, ja pirms tam varētu izbaudīt vēdera priekus?
daama / 2009-10-31 19:50:47 (1851)
meitenes mii\'laas,vai jums savu vecaaku nemaz nav \'zeel.Sii slimiiba taatad ir da\'leeji arii miilestiibas truukuma dee\'l un sava egoisma paarpilniibas sevii.jaadabuu labs priesteris.
Kamis / 2009-11-02 00:34:23 (1852)
Sveiki visiem!
Esmu zaudeejusi diezgan daudz svara, bet taa arii nesapratu, ka man vareetu buut anoreksija, uzskatiiju, ka dziivoju un eedu veseliigi, peedeejaa laikaa, manaa eedienkartee paarsvaraa bija aaboli, tie ir garshiigi, kcal arii diezgan daudz un likaas, ka taa dienaa normu apeedu, bet tie ir tikai skaitlji, nevis sabalanseets uzturs...
Saakumaa, kad svars samazinaajaas, sajuutas baigi labaas, jo biju pufiiga, bija meerkjis - taads svars un gribeejaas 36 izmeera bikses, kad tas nija sasniegts, sapratu, ka neesmu laimiga un turpinaaju mest veel...
Novedu sevi liidz kaulu kambara cieniigam izskatam, nemitiigi auksti, druumas domas, neko negribas, tik seedeet maajaas un lasiit graamatas...
Meitenes, vajag eest, vienkaarshi sev ir jaaaiestaasta, cik organismam ir svariigas olbaltumvielas, ogljhidraati, arii taukus vajag!
Jaasaka paldies manai gjimenei, kas man atveera acis, ka ir jaapienjemas svaraa...tagad jau eedu pilnveertiigu paartiku - 2 reizes vairaak nekaa agraak un biki labaak jau juutos, kaa teikt - saartums vaigos, bet nav viegli, protams, ar sevi ir jaastraadaa..
Gadu esmu ar saldumiem uz \"JUUS\", kaut gan agraak vareeju apeest n-taas porcijas ar maizes zupu+putukreejums,nu vispaar biju baigaa riilja..:)
Tagad gan reizeem maac bailes par to, ka kljuushu kaa kaadreiz,ko negribas, bet ceru, ka viss buus ok!:)
Noveelu paareejaam meiteneem, kas jau ir kaa skeleti, luugt paliidziibu gjimenee, draugiem, radiem, savam aarstam...nevajag sevi mociit, kaut gan liekas, ka pats sevi nemoka, bet nez no kaa gan rodas tas nespeeks, depresija - no neeeshanas, protams..
Taa ka - ejam eest, bet ne tagad, no riita...:))
nāvīte / 2009-11-03 17:17:15 (1854)
Es ticu, ka tomēr ir kāds, kuram ir izdevies pa īstam izveseļoties. Es ticu, ka kādu dienu arī man tas izdosies. 60->47->80 (vakar nosvēros pēc neķītras superpieēšanās). Divus gadus slimoju ar anoreksiju, divus gadus liedzu sev vienu no baudām - ēšanu, divus gadus ievēroju visstriktāko reþīmu. mans augums ir 1.75. kad biju normāla, svēru 60, bija nedaudz apaļas ciskas, bet tas tāpēc, ka nodarbojos ar dejošanu un sportu, un lielākoties tie bija muskuļi. Tad sāku tievēt, iepatikās. Jā, iepatikās visi tie komplimemti, ko saņēmu no apkārtējiem un turpināju tievēt. Nemācēju apstāties. Lekcijās rubījos ārā, visu laiku salu un nemitīgi domāju, kā vēl zaudēt svaru. Visvair;ak cieta mana ģimene, jo redzēja, kas ar mani notiek. Protams, ka es protestēju pilnā rīklē, brēcu pretī, ka man nav nekādas anoreksijas. Tagad es zinu, ka bija. Tas turpinājās līdz manā dzīvē sāka pietrūkt prieka, biju vientuļa, sevi ziedoju tikai mācībām. Jutos arvien depresīvāk, tāpēc gribēju sevi kaut kā iepriecienāt, un tad tas sākās. Pamazām sāku sevi lutināt, atļāvos saldumus, ko sev visu laiku biju liegusi. Un nesatraucos, jo es taču ar savu svaru to varēju atļauties. \"Sevis palutināšana\" drīz vien izvērtās par pārēšanos līdz es knapi elpoju. Tas notika arvien bieþāk un bieþāk, un es to vairs nevarēju kontrolēt. Mans ķermenis man atriebās par visu,ko es tam biju nodarījusi. Lekcijās nespēju ne par ko citu domāt kā par saldumiem, ko ēdīšu, kad pārnākšu mājās. Bet tas vēl nav nekas. naudas man nepietika, lai apmierinātu visas savas iegribas, tāpēc sāku veikalos zagt. konfektes, šokolādes, cepumus - visu, ko izdevās nočiept. Tā bija atkarība. Joprojām ir. Pašlaik es ar to cīnos. zinu, ka varu atkal atgūt savu normālo svaru, bet, ja godīgi runājam, man patika, kā es izskatījos, kad biju anoreksiķe, tāpēc tagad atkal cenšos to panākt. Man tuvojas dzimšanas diena un kā dāvanu sev gribu sagādāt 65 kg, tas nozīmē apmēram nedēļas laikā zaudēt 15 kg. Un tad vēl un vēl. Zinu, ka nav viegli apstāties, bet es solu, ka šoreiz zināšu robeþu. pašlaik neizeju no mājas, jo negribu, lai kāds mani tādu redz. zinu, ka viņi brīnīsies par pārmaiņām, zinu, ka viņi pie sevis nodomās: \"Viņa nu gan ir pieņēmusies svarā!\" Jā, es zinu, esmu slima. To atzīstu. Esmu mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Sadzēros tabletes. Mani atkačāja. Esmu bijusi divos trako namos. Esmu izgājusi cauri daudz kam. Tāpēc gribu palīdzēt citiem. Uzrakstīju kaut ko, kas varētu būt grāmata, bet vēl neesmu atradusi izdevēju, tāpēc, ja kāds varētu man palīdzēt šajā jomā, būtu ļoti pateicīga. Uzskatu, ka sabiedrībā par maz runā par šīm slimībām. Cilvēki nezina, kā palīdzēt slimniekiem. Sabiedrībai ir kauns par to runāt, tā klusē, tāpēc es gribu izdot savu grāmatu, lai cilvēki vairāk pievērstu uzmanību tam, jo aizvien vairāk un vairāk meiteņu (un arī puišu) ar to slimo. Es gribu palīdzēt. Ja vien es varētu atgriezties laikā, kad sāku tievēt un ja vien es varētu to visu mainīt, bet nevaru. Tomēr ceru, ka vienu dienu es būšu apmierināta ar sevi, lai kāda es arī neizskatītos. Skaistums neaprobeþojas tikai ar ārējo izskatu. Skaistumu mēs nesam sevī.
julija / 2009-11-03 21:34:20 (1855)

mans svars ir 80kg un augums 165cm
es jau 2 dienas badojos,sajuuta leiliska,plaanaa ir nobadoties tik ilgi kameer sasniegsu 55kg :)
vai tas ir normaali??
man dazreiz liekas ka esmu apmaata,kops tas reizes kad mani pameta puisis kuru es patiesam mileju,vinjs teica ka esmu parak resna un vinjs no manis kaunas :(((((
tagad pieradisu visiem ka speeeju buut normala nevis resna aptaukojusies govs
Cecilia / 2009-11-07 15:42:48 (1880)
Duras jūs te lielāka daļa esat! Citēju: \"Ja jums ir anoreksija normas robeþās un jūs jūtaties labi, tad turpiniet tā!; anoreksija ir visizteiktaakaa nervu slimiiba.....
jo tikai uz nervu pamata, no apkaarteejo spiediena meitenes ar vinju saslimst.....; Meitenes, kas vēlas anoreksiju! Labāk palasiet sludinājumus, kur piedāvā visas tās tievēšanas kapsulas! Ticiet man, viņas palīdz.; ja godigi anoreksijai naw ne wainas...es ar slimoju jau kadus 3 gadus...bulimija ir daudzv pretigaka....lai notievetu esmu gatava uz wisu tpc nevajag rakstit cik tas ir stulbi neest\".
Anoreksija ir PSIHISKA slimība, tai ar NERVIEM nav nekāda sakara. Turklāt, kā jau psihiskai slimībai, tai var būt multipli cēloņi - gan ārējie, gan iekšējie - sākot ar bioķīmiskiem procesiem smadzenēs, iedzimtību, sociālo speidienu un grūtībām pārvarēt pirmo personības krīzi pubertātes vecumā. Turklāt, gudrinieces, kas vēlas saslimt ar anoreksiju - tās nav iesnas vai caureja, ko var \"saķert\", vai nu cilvēkam ir predispozīcija uz kādu psihisko slimību vai nav. Turklāt, \"saķērējas\", anoreksija ir slimība, kuras letālais iznākumu procents ir visaugstākais (vai arī pašā augša, pie suicidālajiem šizofrēniķiem ;o))). Un vēl - Var izšķirt anoreksijas iekšējo, privāto daļu un to, kas saistās ar attiecībām uz āru. Iekšējā, zemapziņas nozīme meitenēm izpauþas vēlmē uz visiem laikiem apturēt sievišķības veidošanos, tādējādi protestējot pret neizbēgamo procesu – kļūt pieaugušām. Viņas novēro arī tieksmi pēc varas un savu vēlmju apmierinājuma. Kontrolējot svaru, tiek gūta virsroka pār dziņām. Anoreksija ir psihes cīņa starp garīgo, demateriālo un miesiko, ķermenisko, pasaulīgo; nevis parasta pusaudþu vēlme būt \"skaistām un tādām kā þurnālā\".
Know thyself.
pret / 2009-12-28 15:11:35 (1954)
anoreksija ir taisnakais cels uz navi,un ja gribas sevi nobendet un sachakaret ieksas tad uzprieksu!ilgi jus nedzivosiet .pirms bazat pikstu mute izejiet ara un paskrieniet katru dienu.slinkes tadas!cilveks ir ka zirgs,vinam katru dienu ir vimaz stunda japaskrien.ja zirgs nedabu paskriet ,vins paliek nekustigs un bezspecigs!
Amanda / 2010-05-10 06:26:26 (2238)
man ir tas pats es sportoju līdz nelabumam dienā 3 stundas un ēdu tikai jogurtu vai dzeru kafiju stipru ar ūdeni man ir slikti bet nevaru izbēgt no tā;(
anonymous / 2010-05-17 02:18:49 (2248)
negribu un needu, neviens nepiespiedis!
Olīvija / 2010-05-23 13:12:27 (2253)
gribu pajautāt ka var saprast ja ir anoreksija vai tie ir simptomi ka es visu laiku uzksatu sevi par resnu es badojos tad atkal nedaudz paēdu man pēdēja laikā ir aukstums un visu laiku domāju tikai par savu svaru liekas ka esmu resna kā valis;(
Xetna / 2010-05-29 20:36:57 (2259)
.....protams ir \'\'vērts\'\' slimot....veselīgi nagi - ilūzija, mati? krīt laukā uz nebēdu - siena kaudze - zobi?..jūtu līdzi...Tu kļūsti par it kā skaistu ābolu, kas iekšpusē ir puve....iekšējie orgānu paši sevi noēd...un tas tikai tādēļ, ka spogulis saka - RESNA! ārprāc tik resna...draugi saka ka labi izskaties - jā jā kā tad, vai tad neredzi \"\"mīlas rokturīšus\" un tas dibens...un es NEVIENAM nepatīku.... ÇST tas ir slikti, bet tā gribās bet nedrīkst...NEVAR, bet naktis negulētas, sāp, garastāvoklis - pēdējā reize, kad smaidīji - grūti atcerēties, visi pārmet, kas esi īgņa, nervoza....un tas protams tikai tāpēc ka re viņas tievas un tu esi resna - tevi nesaprot, bet tai kas ir resna, bet ir draugs ir paveicies ar dþeku, bat kam tas ES - es NEKAS!!!
..un tas nekas, ka augums ir 1.7 un svars kapi40 vai pat mazāk, tāpat esi resna, bet to ka stāvi uz nāves sliekšņa.....nenojaut!!! pat kārtējais ģibonis un bezspēks, asaras un neticība it nekam tev par to neliecina!!!
saņemies, bet tas ir uz mūþu!
ggk / 2010-05-31 00:18:40 (2263)
vienīgais, ko es varētu ieteikt anorektiķēm ir - neejiet pie psihoterapeitiem, viņi jums liks justies slimākām nekā patiesībā esiet.
Ezīte / 2010-06-03 15:03:27 (2267)
Es arī nedēļu neēdu, bet nezaudēju nevienu kg! Gribēju no 64 kg nomest uz 50 kg kā pirms bērna piedzimšanas, bet nekā. Pēc nedēļas bez ēšanas ēdienu ar varu grūdu iekšā (bija caureja un vemšana), tagad ar piespiešanos 1 reizi dienā paēdu (nu jau kādu mēnesi|) - vienkārši negribās.
IZLASAT TIK TIEŠÂM / 2010-06-29 17:13:40 (2286)
-pēc operācijas no 59kg, nokritos uz 44kg ( TAS BIJA TIK PERFEKTI) es saslimu ar anoreksiju, kauli spiedās, un man tas tik ļoti patika, biju veģetāriete, un saslimu pēc pusgada ar celiakiju, sē\'deju visādās slimnīcās rīgā, riju zondes u.tt varēju nedēļām gandrīz neko neēst... sākās vasara - sāku ēst visu (jo pameta puisis, un aizsūtja uz laukiem :( )
tagad atkal ir 55kg jūtos briesmīgi ;( no majas neeju laukā...
satiku jaunu draudzeni kura sver 37kg un apgalvo ka grib mest vēl nost... un es sāku brīnīties, un es atkal esmu slima, jo nēedu :)
meitene-x / 2010-07-02 20:48:08 (2290)
man ir ēšanas traucējumi jau četrus gadus, sākās ar anoreksiju, turpinājās ar bulīmiju, atkarību no c-zālēm, atkal badošanos. lai kā ar sevi stradātu, nespēju lidz galam tikt vaļā no ED, nespēju sevi iemīlēt.. man ļoti sāp visi tie izteicieni, ka slimnieces ir stulbas un pretīgas, ka viņas ir nicināmas. tā ir absolūti aprobeþota cilvēka domāšana. tāpēc esiet gudrāki, un tādas muļķības vairs nerunājiet. jūs nezināt, kāds murgs tas ir, cik nelaimīgs ir cilvēks, kuram ir ēšanas traucējumi. kaut ko tādu nenovēl pat ienaidniekam.
Anoreksiķe. / 2010-09-03 16:21:43 (2352)
Neznu īsti kā lai sāk.
Es vienmēr esmu bijusi tāda tieva, bet man gribējās vel trakāk - tikai kauli un āda. tā nu es sāku neēst. nēdu pirmo dienu un bija ok, tad gāja otrā diena, sākās pagurums.
Trešajā dienā bija pagrūti piecelties no gultas, tā arī ceturtajā un piektajā vel trakāk. piecas dienas es pārtiku tikai un vienīgi no ūdens, kafijas, un cigaretēm. .. un tā man sākās Anorekija. tas ļoti ietekmēja arī manas smadzenes un vispārējo uztveri. kad pienāca sestā diena es apēdu vienu mazu mazu, mazkaloriju jogurtiņu, un vēljoprojām atceros kāda bia sajuta..., es sevi pēctam stundām šausmināju un grimu derpresijā, tikai tāpēc kad bija šī sajūta ka vēderā kaut kas ir. tad es apmeklēju psihologu un man tas palīdzēja. kautgan bija grūti.
no vienas puses, šo te pārlsot, par Anoreksiju, man rodas tikai motivācija atsākt, taču atceroties to sajūtu ir tikai divi varianti - vai nu Tu ēd, vai nu Tu neēd.
Deizija / 2010-11-01 20:18:47 (2398)
es savos 18 gados sveru 33 kg un esmu gara 164 tas ir briesmīgi arī agrāk es svēru maz bet tagad ir šokējošā līnija pie kuras es nespēju apstaties jo ēdu tikai diētisko jogurtu diētisko kolu dzeru ūdens daudz un vienīgais ko es varu sevī iemocīt ir zaļi un ļoti daudz brokoļi viens brokastīs viens pusdienās un viens vakariņās tas arī viss un tā jau 3 gadus es neēsmu neko citu ēdusi kā tikai brokoļus un diētisko jogurtiņu ka lai es tieku tam pāri es pat neatceros kā garšo normāls ēdiens maize kartupeļi;(
kriksis / 2010-12-30 01:37:07 (2472)
tas viss ir tiešām ļoti, ļoti briesmīgi.
man sākās ar to, ka ieraudzīju þurnālā rakstu par kādu meiteni-anorektiķi un izdomāju, ka sev arī gribu anoreksiju, jo tad es būšu tāda, kādu vēlās redzēt mani vecāki, mani draugi un mans spogulis - tieva, smuka, ievērojama, nu vienvārdakot - super duper forša. tās visas bija tikai iedomas, protams. vienmēr esmu bijusi mazliet apaļīga, gara un nu jā - tāda lielāka nekā vairums manas vienaudzes.
ar anoreksiju sāku slimot 14 gados. tas bija laiks, kad visas draudzenes un radinieces domāja par svara nomešanu. diemþēl domāja viņas skaļi. un sākumā es gan apgalvoju, ka mani tas neinteresē, es ēdīšu, cik lien. un vasarā sākās tāds - ēst mazāk, mazāk,mazāk, līdz nonāca pie - neēst vispār. dienā mierīgi varēju neapēst neko, vai tikai kādu jogurtiņu. vecāki un draugi teica, ka es esot vieni kauli un āda, bet neticēju, negribējās apstāties, ka tik maz vēl līdz ideālam (un ar laiku atklāju, ka negribu un nevaru apstāties vispār)....
tad sākās šausmīgas rīšanas lēkmes, dusmas pašai uz sevi, un atkal tā rīšana briesmīgā. vairākas šokolādes tāfelītes dienā. saprotams, pieņēmos svarā. un tad vēl pa svētkiem meþonīgi pārēdos. un tad atkal sāku ievērot diētu - ne vairāk par 500 kcal dienā, daþas dienas tik uz 200 kcal (kas pēc lielās izēšanās ir traki maz) un lasu visus šitos komentārus un atceros savas pavisam trakās dienas - kad sēþu, visu dienu neko neēdusi, acis jau galīgi krīt ciet, bet miegs it kā nenāk, kaut kas spieþ mani tā kā pie zemes, vēl visi apkārtējie tik priecīgi un es viena viņiem bojāju visu......kautkāda depresija + anoreksija man bija. un brrrrrrrrrrr, lasu te visu šo un ir tā, ka gribās atpakaļ to laiku un tikpat ļoti gribās to visu aizmirst. TAS IR ŠAUSMÎGI, MÎÏÂS MEITENES. ARÎ MAN VISS TAS MURGS SÂKÂS AR VÇLMI DABÛT ŠO SLIMÎBU, UN TIEŠÂM VISÎSTÂKAIS MURGS!!!!! tagad asaras saskrien acīs lasot visus šos meiteņu komentārus, kuras sev grib anoreksiju un man sirsniņa kliedz - MÎÏÂS MANAS, NEDARIET TO!
pati nezinu, kā būs ar mani tālāk. mati tagad ir jūtami mazāk un trauslāki, zobi aizvien \"sliktākas kvalitātes\", āda tāda nekāda, apkārtmērs viduklim - 58 centimetri un es sēþu te un domāju, cik ļoti man ir resnas kājas, jūtos resna un nesmuka. briesmīgi. un vēl tā šausmīgā apkārtējo domāšana, ka pati vainīga unšeit tie komentāri - ai nu man vienalga, cik gribu, tik ēdu.........
nevar vārdos izteikt to visu. gribās kaukt - palīgā!!!!!!
joprojām ir tās domas par pašnāvību, jo jūtos nevienam nevajadzīga un resna. NENOVÇLU NEVIENAM ŠO MURGU IZDZÎVOT.

dieva shausmas / 2011-03-17 13:09:44 (2566)

>
manam delam ir 8 gadi vinam ir 36 kg nu vaks,shiii slimiba ir traka un traki,ka meitenes grib but 37 kg vieglas jeb vieglakas,man skiet man kauli vien sver 50 kg :D nu nezinu meitenes ,ludzu ejiet arsteties un apediet kartigu gabal;u cuku spekiti ar rupjmaizi...
Una Kraukle / 2011-04-25 14:44:02 (2603)
Sveiki! Organizēju psiholoģiskās palīdzības grupas tiem, kas cieš no daþādiem ēšanas traucējumiem. una.777@inbox.lv

LABÂK IZLASIET!!! / 2011-05-17 18:05:15 (2628)
Nu ziniet cilvēki ticiet man puišiem nepatīk kaulainas jūs nesaprotat jūs esat dūšīgas un tad? par to ka jums tur tauki esmu palasījusi ka puišiem patīk ja ir apaļumi ja ir kur ieķerties,es mokos ar to pat ja esmu VIENKÂRŠI DABÎGI TIEVA un jūs prasat tik daudz,es mokos,es raudu,es krītu vai depresījā dēļ tā ka gribu būt apaļīgāka ar smukām kājiņām es tik ļoti to pārdzīvoju ka es nevaru man tas tik ļoti sāp un + paskatīties uz meitenēm kurām bikses izskatāas smuki un viņas var valkāt iespīlētus dþegingus tas tik ļoti sāp un es tik ļoti vēlos pieņemties svarā jo man saka -PRIECÂJIES ka nēesi resna-tad jau labāk būt resnai nekā tādai kāda esmu es!!!Tas ir tik šausmīgi iedomāties kāda es varētu izskatīties pēc kādiem 5 gadiem,jau pieaugusi bet man IR bail ka man būs pa tievu kājas utt bet krūtis man jau ir diezgan salidzinot ar citām mana vecuma meitenēm un gurni man jau sāk veidoties jo mammai tādi ir ļoti lieli bet tik un tā es tik ļoti ceru ka pieņemšos svarā.Labāk nesēdieties uz anoreksiju paskataties labāk kā puiši šķobās par to...
marta / 2012-01-21 11:15:12 (2835)
viss tik loti atbilst man sobrid, man -0.5 grados ir lieli drebuli un loti salst
Ieva no ēdenes / 2012-02-22 13:12:53 (2870)
Mjā . . . .
Pēdējā laikā ļoti daudz esmu sākusi domāt par savu izskatu, ka esmu nenormāli tieva. Man ir daudz stress un visu laiku bij pamatīgie parmetumi par izskatu- gribējās būt perfektai. Lai viss izskatītos kā radīts man. Gribējās būt kā modelei. Un tiešām ļoti pievērsu uzmanību katrai niansei izskatā.
Pa vasaru un jau iepriekš iemāciju sevi pārtikt lielākoties tik uz daþāda veida salātiņiem, un saldumi . . pff . . uz tiem pat neskatijos . . . Bet nu ir šausmas . .
Tagad jau 2ro dienu cenšos sevi piespies est visu . . . putukrējumu, kūkas, saldumus, gaļu un arī speķi. Tas aukstums, par ko bij rakstīts tekstā . . jā, tas tiešām ir nenormāls. Stulba sajūta stāvot ārā ar draugiem, kad visiem ir labi, bet tu tur vnk esi parsalis. Garsāvoklis . . lielākoties pesimis, it sevišķi izejot no mājām . . Arī diez gan liels vienaldzīgums uz to kā būs.
Šobrīd meklēju iespējas kā atgūties, jo jūtos tiešām nelabi. Man ir smagi sabeigts kuņģis kā arī nervu sistēma diez ko labi netur vairāk.
Ja kādam ir kādi ieteikumi, varbūt varat atrakstīt personiski uz epastu lapsinja07@gmail.com
.... / 2012-03-06 14:17:26 (2890)
jāpalīdz tām meitenēm kas slimo ar šo slimību. gan jau ar labu ģimenes disciplīnu var izārstēt cilvēku, piespieþot ēst.
Cosmoshiva: / 2012-03-26 04:44:38 (2914)
Neviena negrib anoreksiju. Esmu 186cm,62kg. Man ir 25 gadi. Ja jūs zinātu kā es gribu normāli ēst un dzīvot,bet tik daudzas dienas neizeju no mājas,dzeru tikai tēju un raudu. Lūdzu,padomu,kas var mani ārstēt?