Tas laikam ir svarīgāks jaunums nekā tas, ka man šodien rit otrā diena no tablešu lietošanas sākuma.

Man tiešām PRIEKS, ka cilvēks no manas sugas, kolēģis (kopā nekad neesam ne tuvu strādājuši, bet tas ir mediķu kaitīgais ieradums visus savējos apsaukāt par kolēģiem) ir kļuvis par valsts prezidentu. Lai nu kā - tas tiešām bija labākais no piedāvātajiem kandidātiem. Kā notikumi attīstīsies un kā Dr.Zatlers pildīs jaunos pienākumus, redzēsim tikai pēc laika, bet esmu apmierināta ar tautaskalpu izvēli.

Tagad par tabletēm…

Šorīt iedzēru otro - nebija pat uz pusi tik traki kā vakar. Pulss turējās zem simta, reibonis daudz vieglāks, par laimi, arī diena šodien ir stipri vēsāka, tādēļ nebija jāsvīst un jāmokas. Garīgais tāpat labs, spēka daudz.

Joprojām cenšos fiksēt, kā viņas ietekmē domāšanu, jo kā nekā tuvojas eksāmeni un negribētos attapties ar tukšu galvu. Bet nu it kā ir okei - nodarbībās esmu adekvāta. Domas skrien ļoti ātri, šķiet, ka nevaru paspēd izdarīt visu, ko esmu izdomājusi. Tad jau paspēju aizmirst, ko biju iesākusi un izdomājusi, tad atkal atrodu kādu iesākto lietu un piebeidzu, bet nākamās domas jau atskrējušas… Nu, jebkurā gadījumā, es šodien Īpaši pārbaud;iju, vai esmu izslēgusi gāzi un visu pārējo, kas varētu nodarīt kādu ļaunumu.

Un vēl - šķiet, ka ļoti gribas ēst. Tas nav labi. Brokastīs bija medaljoni - it kā kārtīgas brokastis, tad puse marcipāna, tad pelmeņi (pirmdienas pārpalikušie…), no tiem gan es izcepu tikai pusi un apēdu tikai pusi no izceptajiem, tad mazliet cūkgaļas, tad vēl ābols… Nez, nez, it kā jau kopumā ir okei - porcijas nelielas. Bet nu gribētos tomēr just apetītes nomākumu, nevis otrādi.

Rīt mēģināšu dzert arī otru tableti - pusdienlaikā. Ļoti ceru, ka beidzot izdosies arī aiziet līdz sporta zālei, jāņem abonements un jāvingro, citādi manāmi esmu palaidusies - tricepsīši vairs nav tik smukiņi un citas jaukas vietas arī zaudē stingrumu - iepriekš iegūtie rezultāti vēl nebija nostabilizējušies.