Nu ko - pirmā atslodzes diena izturēta!

Biju plānojusi no rīta ilgāk pagulēt, lai nebūtu ilgi jāmokas bez brokastīm, taču ir cilvēki, kam vienmēr man jāpiezvana visnepiemērotākajā brīdī - tā arī šoreiz - pamodināja mani stipri paagri. Nu nekas, iedzēru savu zarnu skrubi, pašiverēju pa māju, sadarīju diezgan daudz dažādus sīkus darbiņus, kam parasti neatliek laika. Ik pa brīdim iedzēru mazliet ūdens vai tējas krūzīti un pilnīgi nemanot jau bija pulksten 1:03 dienā, no kura pilnīgi legāli varēju atsākt ēšanu.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Ieskatījos te, dienasgrāmatā un pilnīgi vai sabijos - tik sen nekas nav rakstīts!
Turklāt tik daudz ir noticis pa šo laiku, lai arī - no otras puses - nekas pārāk sevišķs arī nav gadījies.

Kopš oktobra mana forma nekur nav zudusi. Ja nopietni, pirms Ziemassvētku brīvlaika svēru 55 kilogramus. Protams, ar piebildi - PIRMS Ziemassvētku brīvlaika : ) Svētki, neliels ceļojums, romantika, daudz gardumu un pilnīgs paškontroles trūkums mani atmeta stipri vien atpakaļ un šorīt biju 56kg smaga.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Nu kopš pēdējā ieraksta esmu laimīgi saņēmusies un pārmaiņas atkal pamazām iet uz labo pusi! Šorīt bija 57.5 kilogrami uz svaru skalas, apmēram tāpat kā lielāko daļu pēdējo rītu. Plus vēderiņš no rītiem izskatās smuki plakans un vispār - kaut kā vēl turas tā apņemšanās, ka rezultāts būs.

Tātad - par ēšanu - mana diēta darbojas tīri labi. Vislielākās problēmas ir vakarā, it kā cenšos pēdējo sātīgo maltīti ieturēt ne vēlāk par astoņiem vakarā, bet, tā kā gulēt parasti ātrāk par pusnakti nesanāk aiziet, sanāk vēl kaut ko iekost, lai nav jāsēž tukšu vēderiņu.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Šodien salasījos forumos visādus brīnumus un padomāju, ka varbūt jānopērk vingrošanas riņķis?

Nu tāda uzparikte, ko griež ap vidukli, zināt? Griezt gan vēl nemāku, bet nu uznāca kripatiņa entuziasma.

Vārdu sakot, esmu izstaigājusi lielos rimīšus un maximas, kurās likās, ka esmu redzējusi tādu lietu, bet tur par mani tikai pabrīnījās - kam man tāds?

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Nu ja, šodien solārijā, smērējoties ar krēmu, izteicu pati sev papildus komplimentu - par tiem daudzajiem komplimentiem, ko pēdējā laikā saņemu. Iesaku jums arī tā darīt biežāk.

Uh, un pēc pagājušās nedēļas pauzes turpinu pamazām vingrot. Atkal atliek nobrīnīties, cik ātri var pazaudēt formu - atkal viss jāsāk no gala…

Vakar bija pirmā reize pēc pārtraukuma - trenēju kājas. Sāku ar diezgan agresīviem pietupieniem, pēc tam vēl kārtīgus izklupienus, kā jau pienākas, kad uz tevi skatās simpātiski jaunekļi. Beigās, pēc puses no trenažieru zāles programmas izpildīšanas atkal sajutos čābīgi - galva te reibst, te nereibst, te atkal reibst.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Atgūstu sportisko formu, tieši tā!
Par ko tiešām liels prieks.

Vispār sāk arvien vairāk patikt savs atspulgs spogulī, sevišķi tas, kā vēderiņš izskatās no rītiem - tāds gluds, iekritis, presīte izceļas. Kā viņu varētu tādu vienmēr uzturēt…

Pēc pirmās pagājušās nedēļas nodarbības likās, ka atkal esmu galīga vārgule. Taču šodien atkal trenažieru zāle, labi pavingroju, izpildīju visu programmiņu kā pienākas, vēderpresei vēl mazliet pacentos un jutos vēl tīri dzīvelīga.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Eh, nu tā slimošana galīgi nekam neder - visu ziemu noturējos vesela, bet tagad tāda vārguļošana. Pēdējās pāris dienas gan jūtos jau tīri labi - cenšos iestāstīt sev, ka esmu vesela.

Šodien nopirku jaunu sporta zāles abonementu. Biija gandrīz desmit dienu pārtraukums, ja pareizi atceros. Tāpēc jūtos manāmi novārgusi. Trenažieri mani galīgi nevilināja, izlēmu kādu laiciņu veltīt aerobai slodzei. Rezultātā izturēju tikai pusstundiņu uz stepera - 200 kalorijas tika godam zaudētas, bet tas arī bija viss. Daži preses vingrojumi, bet tikai tā - ķeksītim.

Rīt mēģināšu iet atkal - atsākšu programmu trenažieru zālē, cerams, ka ātri atgūšu formu. Sāk iepatikties rezultāti.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Izlēmu, ka pietiek slimot un staigāt pa ārstiem. Apnikusi tā slinkošana un nespēks. Jāceļas un jādara kaut kas sevis labā, piemēram, jāaiziet līdz universitātei un vēlāk arī sporta zālei - tad arī pašsajūta uzlabosies.

Pirmajā dienā universitātē pirmais, ko dzirdēju no grupasbiedra, bija “Tu neesi baigi notievējusi?” Biju pārsteigta par jautājumu, bet nu mazliet jau siltāk ap sirdi palika - kāds pamana…

Atnākot mājās, likos uz svariem un, neskatoties uz jau paēstajām pusdienām tie rādīja… 61 KILOGRAMU!!! Tādu skaitli es jau tik sen nebiju redzējusi! Prieks, protams, ne pa jokam!

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Uhh, nu jau pagājusi gandrīz nedēļa, kopš vairs nepierakstu apēsto.
Pašai, protams, žēl un bēdīgi, bet neko darīt.
Laikam jau tomēr noslēpums slēpjas līdzsvarā, nevis straujos lēcienos… Te nu arī es padevos kārdinājuma priekšā…

Viss sākās pagājušo sestdien, kad atgriezās mans dārgais - aizgājām vakariņās - nebūt ne veselīgās vai diētiskās. Tad nākamajā dienā mājās bija jāpasūta pica, pēc pāris dienām atkal. Gaļa noteikti jāēd vairākas reizes dienā, katru reizi ar kādām piedevām vai maizīti.
Protams, nelikšu jau vīrietim mocīties badā, tikai diemžēl nemāku skatīties kā kāds ēd - prasās sastādīt kompāniju.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Stāsts būs par to, kā cilvēki sevi māna - nopērk sporta kluba abonementu un domā, ka no tā vien kļūs slaidāki un vingrāki, nopērk velotrenažieri mājās, un skaista auguma vietā iegūst jaunu drēbju pakaramo (labākajā gadījumā) vai putekļu krātuvi…
Mans dārgais arī lepns atnesa mājās veselības un skaistuma avotu - Hanteles!
Gribētos gan redzēt, cik ilgan laikam pietiks iedvesmas ar viņām kaut ko padarboties?

Es esmu reāliste - zinu, ka vairāk par piecām reizēm dienā es viņām nepieskaršos - no tām četras būs, lai pārbīdītu viņas no viena istabas gala uz citu…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »