Atgūstu sportisko formu, tieši tā!
Par ko tiešām liels prieks.

Vispār sāk arvien vairāk patikt savs atspulgs spogulī, sevišķi tas, kā vēderiņš izskatās no rītiem - tāds gluds, iekritis, presīte izceļas. Kā viņu varētu tādu vienmēr uzturēt…

Pēc pirmās pagājušās nedēļas nodarbības likās, ka atkal esmu galīga vārgule. Taču šodien atkal trenažieru zāle, labi pavingroju, izpildīju visu programmiņu kā pienākas, vēderpresei vēl mazliet pacentos un jutos vēl tīri dzīvelīga.

Kopumā pēc manas garās pauzes šodien bija jau ceturtā reize sporta zālē - pagājušo trešdien aizgāju otrreiz, centos kaut ko darīt ķermeņa augšdaļas un roku labā. Bija tāda sajūta, ka sen neko tik smagu neesmu cēlusi un vispār nekad ar tādiem svariem neesmu strādājusi! Traki, bet šodien darīju visu to pašu, plus vēl to vingrojumu daļu, ko todien nespēju izpildīt, plus vēl ar tādu svaru kā pirms slimošanas. Laikam jau viss būs kārtībā ar mani…

Ceturtdien paņēmu brīvdienu, piektdien pievērsos kājām - kājas man diezgan stipras, nekādu lielu atšķirību nejutu, taču dažus bāzes vingrojumus vienkārši izlaidu.

Brīvdienas kā jau brīvdienas - bija jāmācās un laiks arī tāds - riebīga pavasara vētra, ka pat gribēdama un varēdama no mājās ārā neietu. Un vispār, Latvijas pavasaris ir kaut kur pazudis, ziema atgriežas, bet man gribas siltu laiciņu un pa lauku dauzīties.

Nu tā, un šodien atkal augša - esmu apmierināta.