Tomēr forši, ka ir tāda sieviešu diena!
Lai ko saka par “padomju” vai “komunistu” svētkiem, es izliekos nedzirdot - padomju laikus atceros stipri miglaini, tādēļ 8.marts man saistās nevis ar politiku, bet gan ar ziediem un smaidošām sievietēm.

Un, lai arī publiski tik daudz diskutēts par šo svētku nepieciešamību, es šodien saņēmu papildus prieka devu - apsveikumi gandrīz tik pat lielā daudzumā kā dzimšanas dienā, taču, iespējams, pat personīgāki par “daudz laimes dzimšanas dienā” - komplimenti, atzīšanās, arī dāvaniņas - nu brīnišķīgi! Turklāt pat no tādiem cilvēkiem, kas, kauns atzīties, bija aizmirsti…

Tā, uz pozitīvas nots, aizstaigāju arī līdz sporta zālītei - šodien nomīcīju divdesmit minūtes uz stepera un izpildīju vingrojumus ķermeņa augšdaļai. Padarīju diezgan daudz:

• Augšējie bloki platā tvērienā un aiz galvas
• Apakšējais bloks, vilkšana pie vēdera
• “Taurenītis”
• Spiešanas vingrojumi trenažierī
• Vesels lērums vingrojumu ar hantelītēm - roku saliekšana, hanteļu celšana frontāli un laterāli, “lidošana” guļus uz soliņa, pulovers, kā arī roku saliekšana un atliekšana trenažierī.
• Noslēgumā mazliet preses un muguras lejasdaļas treniņa un biju gatava doties prom gandarīta.