Viss, esmu nelaimīga.
Gribu ĒST! Un daudz.

Šodien apēstais:

• Šķēle cūkgaļas + puse paprikas
• Lakto (kazeņu-melleņu, tikai 172 kcal)
• Puse milzīga bumbiera
• Divas baltās desas (Vispār zināt, kas tas ir?! Tās ir tādas desiņas ar sieru, kuras izskatās atbaidoši, bet garšo tīri labi ar noteikumu, ka slinkums pagatavot ko labāku)
• Bļodiņa frikadeļu zupas
• Twix. Aaa!!! 418 kcal!!! Šausmas! Un agrāk es tādus batoniņus varēju noēst pa pieciem dienā…

Saraksts garu garais, bet man gribas ēst. Snif-snif.
Ceru, ka nenomiršu badā.

Tomēr forši, ka ir tāda sieviešu diena!
Lai ko saka par “padomju” vai “komunistu” svētkiem, es izliekos nedzirdot - padomju laikus atceros stipri miglaini, tādēļ 8.marts man saistās nevis ar politiku, bet gan ar ziediem un smaidošām sievietēm.

Un, lai arī publiski tik daudz diskutēts par šo svētku nepieciešamību, es šodien saņēmu papildus prieka devu - apsveikumi gandrīz tik pat lielā daudzumā kā dzimšanas dienā, taču, iespējams, pat personīgāki par “daudz laimes dzimšanas dienā” - komplimenti, atzīšanās, arī dāvaniņas - nu brīnišķīgi! Turklāt pat no tādiem cilvēkiem, kas, kauns atzīties, bija aizmirsti…

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Vispār jau iesākumam jāpiebilst, ka dzīvesveids man ir pietiekami kustīgs - biroja krēslus nedeldēju, daudz staigāju kājām - protams, ne brīvprātīgi - lai tiktu līdz tuvākajam transportam, man vien jānoiet aptuveni 12-15 minūšu garš gabaliņš. Un tā 2-4-6 reizes dienā.

Šodien pirmā diena sporta zālē pēc lielās pauzes. Esmu sastādījusi jaunu programmiņu, malziet smagāku, vairāk vingrojumu, taču pagaidām necentīšos to izpildīt maksimāli - tas vēl fiziski nav iespējams.

Turpināt Lasīt Šo Ierakstu »

Hmm, pirmo reizi apzinātā mūža laikā esmu kārtīgi pierakstījusi visu, ko esmu apēdusi. Skaitīt kalorijas un nosvērt porcijas gan neesmu vēl morāli nobriedusi, lai cik iedvesmota arī nebūtu. Kas zin, varbūt ar laiku…

Putniņi čivina, smukais, kraukšķīgais sniedziņš ir pārvērties par riebīgu žļuru. Pavasaris, vārdu sakot.